Nenoliegsim, arī mēs – mediji – neesam atraduši pareizāko pieeju šīs kampaņas atspoguļošanai, kaut vai uzķeroties un ejot pavadā, piemēram, partiju diktētajai pseidokonstrukcijai, ka šī ir mēra kandidātu sacīkste, kas pēc būtības ir vēlētāju maldināšana.
Bet šī nav vienīgā šo priekšvēlēšanu manipulācija un falšais vēstījums, kas īpaši pēdējās nedēļās cenšas rast dzirdīgas ausis. Par krieviskajiem vēlētājiem karojošo partiju atklāšanās, izvairoties pateikt ko nepatīkamu par šī elektorāta mentālo dzimteni – Putina Krieviju –, pat vērtējama pozitīvi, tā teikt, lai jau cilvēki neatstāj nekādas ilūzijas par sevi un saviem nolūkiem. Savukārt proeiropeisko partiju maskarādes, pašiem sev sitot pie krūtīm, bet uz citiem rādot ar pirkstu, ka tie tur gan vēlēšanu naktī, vēl pirms gaisma ausīs, gan jau teciņiem skries slēgt vienošanos ar Šleseru, šķiet caur un caur falšas. Daži ir tā aizspēlējušies polittehnoloģijās, ka būs bauda noraudzīties, kā pēc vēlēšanām viņi no tām meklēs izeju. Neizslēgtu iespēju, ka tā bijusi visu nerakstīta vienošanās, ka tikai citam pār cita līķi iespējams mobilizēt individuālu partiju elektorātu, bet tad pēc vēlēšanām jau neviens netraucēs spēlēt spēli "brīnumaino pārvērtību koalīcija 2".
Šajās vēlēšanās jau tā netiek prognozēta liela vēlētāju aktivitāte. Politologs Jānis Ikstens aģentūrai LETA izteicies, ka politiķi varēs justies pārlaimīgi, ja nobalsot aizies 40%. Sabiedrisko mediju pasūtītie SKDS socioloģiskie mērījumi nedēļu pirms vēlēšanām uzrādīja, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto ir apjukuši un noraidoši: 9% neplāno piedalīties, bet 22,9% nezina, par ko balsot. Te gan jāuzsver – šie ir mērījumi par Rīgu.
Pašvaldību vēlēšanas vienmēr bijušas par Rīgu un par reģioniem, bet šoreiz, iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk tās ir arī par Latgali, īpaši Daugavpili un Rēzekni. Tas, ka politiķiem ir izdevīgi aiz lielās politikas un valsts drošības aspektiem aizslēpt nepadarītos vai pa roku galam sastiķētos darbus, neizslēdz, ka šīs vēlēšanas ir gan par lielajām politiskajām izvēlēm, gan par nacionālo drošību. Tieši tādēļ Suverēnās varas mēra amata kandidāte Jūlija Stepaņenko, intervijā Delfi ceturtajā Ukrainas kara gadā nespēdama atzīt, ka agresors šajā karā ir Krievija, ķeras pie atgādinājuma, ka vispār jau šīs ir pašvaldību vēlēšanas (tātad par bedrītēm un trotuāriem, nevis ģeopolitisko izvēli starp Putina impēriju un brīvu Latviju Rietumu pasaulē).