Kopumā valstī pagājušā gadā reģistrēti 45 639 noziegumi, kas ir par 1767 noziegumiem mazāk nekā 2015.gadā. Tāpat pagājušā gadā samazinājušies sevišķi smagie un smagie noziegumi.
Aptuveni 43% noziegumu reģistrēti Rīgas reģionā. No republikas nozīmes pilsētām vismazāk noziegumu pērn reģistrēti Valmierā un Rēzeknē.
Lai arī noziedzības stāvoklis ir stabils, noziedzības kritums Latvijā ir mazākais no Baltijas valstīm, ja noziegumu skaitu rēķina uz 100 000 iedzīvotājiem. Īpaši straujš noziedzības kritums vērojams Lietuvā, kura veikusi pasākumus minimālā kaitējuma robežas noteikšanai, no kura jāsāk krimināllieta par neliela apmēra zādzībām. Kopumā pagājušā gadā uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā reģistrēti 2327 noziegumi, Igaunijā 2199 noziegumi, bet Lietuvā 1903 noziedzīgi nodarījumi.
Latvijā zādzības un piesavināšanās nelielā apmērā veido aptuveni 24% no kopējā nozieguma skaita, un mūsu valstī minimālā kaitējuma robeža šādiem noziegumiem faktiski nav noteikta, atgādināja ģenerālprokurors, uzsverot, ka šādu noziegumu izmeklēšana prasa lielus Valsts policijas un prokuratūras resursus. Kalnmeiers uzskata, ka šo jautājumu ir nepieciešams risināt, un tā ir politiskā izšķiršanās, tomēr bez kontroles šādus zagļus arī nedrīkst atstāt, jo ir profesionāli zagļi, kas šāda apmēra zādzības veic divas līdz trīs reizes dienā.
Kalnmeiers arī pastāstīja, ka viena no nākamo gadu prioritātēm aizvien būs noziegumu valsts institūcijās, kas saistīti ar korupciju, novēršana. Pagājušā gadā reģistrēti 248 noziegumi, kuri saistīti ar kukuļņemšanu un kukuļdošanu. Tas ir par diviem noziegumiem vairāk nekā 2015.gadā. Ņemot vērā, ka korupcija ir latenta noziedzība forma, iepriekšminētie skaitļi varētu būt "aisberga redzamā daļa", norādīja ģenerālprokurors.
Korupcijas mazināšana ir atkarīga ne tikai no izmeklēšanas iestāžu kapacitātes celšanas, bet arī no pašu valsts institūciju veiktajiem preventīvajiem pasākumiem korupcijas risku novēršanā, viņš uzsvēra.
Pērn arī samazinājies narkotiku noziegumu skaits, proti, pagājušā gadā reģistrēti 2737 šādi noziegumi, kas ir par 256 noziedzīgiem nodarījumiem mazāk nekā gadu iepriekš. Daži no iemesliem šai tendencei esot Muitas policijas pārvaldes darba rezultātu uzlabošanās, kā arī jauno psihoaktīvo vielu lietošanas samazināšanās.
Par kontrabandu pērn pabeigti 112 kriminālprocesi, kas ir par 42 lietām vairāk nekā gadu iepriekš. Šis pieaugums Kalnmeiera vērtējumā ir ļoti liels.
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pabeigti 74 kriminālprocesi, bet gadu iepriekš tādu bija 70. Ņemot vērā uzskaites īpatnības šajā segmentā lietu skaits faktiski gan ir lielāks, norādīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokuroram iepriekš ir bijušas bažas par to kādu iespaidu uz kontrabandas un nodokļu nemaksāšanas procesiem atstās reorganizācija Muitas policijas pārvaldē un Finanšu policijas pārvaldē. Daļēji šī reorganizācija ir atstājusi negatīvu iespaidu, jo jebkura reorganizācija momentā pozitīvu iznākumu nedodot, tomēr "tendences ir pozitīvas", secināja ģenerālprokurors.
Pagājušā gadā valstī reģistrēti 120 nodarījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2015.gadā tādu bija 231.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rezultāti liecina, ka saņemot ziņojumu skaits par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem pagājušā gadā ir samazinājies. Tas ir apzināta darba rezultāts, jo pirms tam bankas dienestam sūtīja ļoti daudz ziņojumus, kuri faktiski nesaturēja ziņas par noziegumiem, skaidroja Kalnmeiers.
Pagājušā gadā dienests panācis 36 170 00 eiro iesaldēšanu, savukārt izmeklēšanas iestādēm nodoti 231 materiāli par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Ģenerālprokurors arī kārtējo reizi vērsa uzmanību uz izmeklēšanas iestāžu veiktās izmeklēšanas kvalitāti. Tas attiecoties ne tikai uz bieži kritizēto Valsts policiju. Kalnmeiers atgādināja, ka no labi motivētiem un profesionāliem kadriem ir atkarīga veiksmīga lietas nodošana tiesai.
Arturs Priedītis
PAREX
TrollisJT