„Likums ir Baltijas valstu deputātu kopīgs sasniegums, jo ir pēdējais solis likumdošanas izveidē, kas nosaka Baltijas enerģētiskās izolētības izbeigšanu par vienu no galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm. Tas savukārt nodrošinās Savienības līdzekļus sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvei,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Viņš norāda, ka ļoti būtisks tagad Baltijas valstīm ir vienoties par kopīgu projektu, citādi finansējums ātri vien aizplūdīs citām Eiropas Savienības prioritātēm enerģētikas infrastruktūras attīstīšanā. „ES dod līdzekļus, lai mēs varētu atbrīvoties no monopola, tagad Baltijas valstīm ir tikai jāprotas sniegto iespēju izmantot,” teica K.Kariņš.
Regulas galvenais mērķis ir izveidot jaunu Eiropas Savienības energoinfrastruktūras politiku, lai optimizētu tīklu izveidi Eiropā līdz 2020.gadam un pēc tam, lai sasniegtu ES enerģētikas politikas pamatmērķus: konkurētspēju, ilgtspēju un apgādes drošību. Ir noteiktas 12 stratēģiskās Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kuru īstenošana līdz 2020.gadam ir svarīga, atbilstoši ES izvirzītajiem enerģētikas un klimata politikas mērķus. Prioritātes aptver dažādus reģionus vai tematiskās jomas tādās nozarēs kā elektroenerģijas pārvade un uzglabāšana, gāzes pārvade, uzglabāšana un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra, oglekļa dioksīda transportēšana un naftas infrastruktūra.
Krišjānis Kariņš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.