SC priekšlikums paredz, ka izmaiņas stāsies spēkā ar nākamā prezidenta vēlēšanu rīkošanu.Kažoka norāda, ka par šādu rosinājumu ir vērts diskutēt, uzsverot, ka Saeima šobrīd nav spējusi vienoties, ka turpmāk Valsts prezidents tiks vēlēts atklātā balsojumā, tādēļ lielāka jēga būtu šādu lēmumu nodot tautas rokās.Priekšlikums par tautas vēlētu prezidentu, kā arī par vēlēšanu sistēmas mainīšanu publiskajā telpā regulāri parādījies jau kopš deviņdesmito gadu vidus, norāda Kažoka. "Motīvs absolūti nav jauns, tas ir skanējis ļoti sen.""Doma par tautas vēlētu prezidentu pēc būtības ir apspriežama, vienlaikus es diezgan skeptiski raugos uz to, vai tautas vēlēts prezidents varētu ko būtiski mainīt Latvijas politiskajā sistēmā. Šai idejai ir savas priekšrocības, jo, protams, ka tas ir labi vairāk iesaistīt cilvēkus valstisku lēmumu pieņemšanā, no otras puses tur ir arī savi riska momenti par to, ka tas ievēlētais prezidents varētu nākt amatā izvērstas kampaņas rezultātā," pauž Kažoka.Tas varētu sabiedrību polarizēt – īpaši tad, ja sabiedrības vairākums attiecīgo kandidātu nav atbalstījis, bet vienkārši uzvarējis ir kandidāts, kas salīdzinoši ar citiem saņēmis lielāku balsu skaitu. Tiesa gan, atceroties, kā tikuši ievēlēti pēdējie Valsts prezidenti, Kažokasprāt, stipri ļaunāk visticamāk vairs nevarētu būt. Politoloģe uzskata, ka SC priekšlikumam nav izredzes gūt Saeimas vairākuma atbalstu, jo par šādiem ierosinājumiem iepriekšējie Saeimas sasaukumi ir balsojuši un līdz šim tie nekur tālāk nav virzījušies. "Turklāt nerodas iespaids, ka SC patiešām vēlas mainīt Satversmi – drīzāk tā ir tāda mirkļa iniciatīva kā opozīcijas pašiniciatīvas izpausme," teic politoloģe.
SC likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā pastāvošā politisko partiju sadrumstalotība un līdz ar to nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tostarp Saeimai. Savukārt "nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu un Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu", norāda likumprojekta iesniedzēji.
Valsts prezidenta kandidātam vajadzētu uzstāties tautas priekšā, kas "ļautu izvirzīties intelektuāli stiprām personībām un pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām", uzsvērts likumprojekta anotācijā.