"Nevajadzētu skriet vilcienam pa priekšu, jo nav teikts, ka pārējie NEPLP locekļi tiks atbrīvoti no amata un ka šāda procedūra vispār notiks," sacīja Ķezbere.
Ķezbere pašreiz nevēlas komentēt izskanējušos argumentus, kāpēc varētu tikt atlaisti NEPLP locekļi. "Es negribētu komentēt izteiktos argumentus, tādēļ ka neesmu redzējusi Valsts kontroles ziņojumu, un es negribu runāt par faktiem, par kuriem nezinu," informēja Ķezbere.
"Man jau zvanīja NEPLP priekšsēdētājs un piedāvāja jomu, kuru es varētu pārraudzīt. Tā ir Latvijas Televīzija (LTV). LTV esmu strādājusi un LTV darbu pazīstu, tāpēc ar prieku pieņemšu šīs jomas pārraudzību," sacīja Ķezbere.
Viņa uzsver, ka par pārējiem viņas pienākumiem jaunajā amatā pagaidām ir grūti spriest, jo nav zināms, kā pašreizējā situācija saistībā ar iespējamo NEPLP locekļu atlaišanu virzīsies tālāk. "Padome šobrīd ir smagā situācijā. Ir jārisina konflikts, un ir nepieciešama komunikācija. Ja es amatā palikšu viena, viens cilvēks tāpat padomes lēmumus pieņemt nevar. Lai pieņemtu lēmumu, ir vajadzīgi trīs cilvēki. Tādā gadījumā, ja es padomē būšu viena, man būs jāorganizē padomes darbs tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai tā varētu funkcionēt," sacīja Ķezbere.
Par savu ievēlēšanu amatā Ķezbere pauž prieku, ka ir bijis tik labs balsojums un 80 deputāti ir atbalstījuši viņas ievēlēšanu NEPLP locekļa amatā. "Tas ir vienots rādītājs, manas pieredzes un zināšanu novērtējums šajā jomā," sacīja Ķezbere.
Runājot par līdzšinējo NEPLP darbību, Ķezbere uzskata, ka NEPLP ir divas problēmas, kuras vajadzētu risināt. "Pirmkārt, ir problēmas ar komunikāciju ar raidorganizācijām un droši vien arī ar sabiedrību, skaidrojot lēmumus vai pozīcijas. Otrkārt, pašreizējā konflikta situācija ļoti labi parāda to, ka padomei tomēr nākotnē ir jānošķir NEPLP likumu pārraudzības funkcija no kapitāldaļu turtētāju funkcijas, kas attiecas uz sabiedriskā pasūtījuma izpildi, uz medijiem LTV un Latvijas Radio (LR). Konflikts starp LR un komercradio stacijām ļoti asi parāda tieši to, ka nevar savienot likumu un kapitāldaļu pārraudzību," sacīja Ķezbere.
Iepriekš Ķezbere pauda viedokli, ka ziņas vajadzētu sākt ar pozitīvajām, bet pēc tam pāriet pie negatīvajiem notikumiem. Viņa uzskata, ka ir pārprasta viņas teiktā galvenā doma. "Manis iepriekš teiktais par pozitīvajām un pēc tam negatīvajām ziņām nav pietiekami labi saprasts. Ar teikto gribēju pateikt, ka mums ir jālepojas ar to, ka mūsu zemē mūsu cilvēkiem ir daudz sasniegumu. Tas, ka mēs ar to leposimies un par to būs arī pozitīvās ziņas, mums palīdzētu nostiprināt savu pašapziņu. Bet tas nenozīmē, ka kāds tagad gatavojas regulēt, kura ziņa būs pirmā, bet kura - otrā. Nekādā gadījumā tā nebūs," savus iepriekšējos izteikumus komentēja Ķezbere.
Kā ziņots, Saeima ievēlējusi žurnālisti Ķezberi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatā.
Uz vakanto amatu bija pieteiktas vēl četras citas kandidatūras - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns, AS Lauku Avīze izdevniecības projektu vadītāja, literārā redaktore, žurnāliste Eva Mārtuža, Komunikoloģisko pētījumu centra valdes loceklis, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektors Aleksandrs Mirlins un žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs.
Šī gada aprīlī Saeima no NEPLP locekļa amata atbrīvoja Gintu Grūbi, kurš bija iesniedzis atlūgumu.
Kā ziņots, Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas No sirds Latvijai līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par NEPLP locekļu atlaišanu. Iesniegumu iniciējusi LRA, bet cita starpā to parakstījuši vairāku partiju līderi - Solvita Āboltiņa (Vienotība), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).