Viņš norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) daudz aktīvāk varētu piedalīties sabiedrības integrācijas pamatnostādņu 2012.‒2018.gadam īstenošanā.
"IZM jomas jauda ir daudz lielāka, nekā tas ir atspoguļots šajā rīcības plānā, kas seko valdības pieņemtajām nostādnēm," paskaidroja Ķīlis. Viņš uzskata, ka akcenti integrācijas politikā vairāk ir jāliek uz jaunatni un sportu.
"[Mēs] izstrādāsim jaunatnes politiku, kas būs integrācijas un saliedētības centrālā lieta. Mums jau tagad ir jaunatnes politika, kas paredz dažādus seminārus un braukāšanu uz citām valstīs, taču tas īsti nav pareizi. Mums pašlaik vairāk ir jākoncentrējas uz iekšpusi, nevis braukāšanu pa citām valstīm un tikšanos ar citu valstu jauniešiem," pastāstīja ministrs.
Viņš minēja, ka, piemēram, mazākuma tautību skolu un latviešu valodas skolu jaunieši varētu sadarboties sportā, brīvprātīgo darbā, praksēs, u.c.
Ķīlis arī uzskata, ka izglītības jomā ir svarīgs satura aspekts un būtu nepieciešams, lai visos līmeņos būtu starpkultūru aspekts.
"Jums var būt vērtību dažādību priekšstats, bet ir iespējams atrast jaunas sadarbības formas, piemēram, latviešu valodas skolotājs ar savu klasi nedēļu aizbrauc un strādā mazākumtautību skolā, un otrādi. Ir svarīgi, lai cilvēki sāktu saprast, kā tās lietas izskatās no otras puses," klāstīja Ķīlis.