Šoreiz tā atkal ir Krievija, kam «atgadījies» šāds pārkāpums, jo 11. jūnija rītā Somu jūras līča rajonā divas krievu militārās lidmašīnas ielidojušas Somijas gaisa telpā. Tā ziņo Somijas Aizsardzības ministrija, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tā publiskojusi nepārbaudītu informāciju. Kā parasti, gluži pretēju informāciju izplata krievu bruņoto spēku vadība, kas noliedz savu pilotu novirzīšanos no plānotā maršruta. Tas šo incidentu padara vēl nepatīkamāku, jo apliecina jau tāpat labi zināmo, ka Krievijas attieksme pret saviem kaimiņiem nav draudzīga un labvēlīga. Kā redzams, arī pret Somiju, lai gan iespējams nosaukt virkni dažādu piemēru, kas pragmatiskos Helsinku un Maskavas kontaktus mudina vērtēt drīzāk visai optimistiski.
Nepārprotami suverēnu valstu gaisa telpas pārkāpumi ir uzskatāmi par militāra spēka demonstrējumu un uz tiem atbilstoši jāreaģē. Šādos gadījumos, kā zināms, gaisā tiek pacelti iznīcinātāji, kas nelūgtos viesus izvada ārā. Mūsdienu apstākļos tieši gaisa spēki uzskatāmi par vienu no jaudīgākajiem kara vešanas līdzekļiem, un to saprot visi - kā regulārie robežpārkāpēji, tā arī valstis, kuru gaisa telpā mēdz ielidot kaimiņvalsts militārā aviācija. Latvijas un pārējo Baltijas valstu gadījumā tas mudina uz domām par savas gaisa telpas aizsardzības spēju vairošanu. Saprotams, ka šobrīd tas nodrošināms vienīgi NATO kopējo spēju kontekstā. Beidzamais pozitīvais piemērs, ka Latvija var rēķināties ar būtisku sabiedroto palīdzību, ir ASV gaisa karaspēka vienības piedalīšanās mācībās Sabre strike-2013. Atzīmējams fakts ir četru lidmašīnu A-10 (kas specializējas tanku iznīcināšanā) un degvielas uzpildes lidmašīnas C-135 atlidošana no Savienotajām Valstīm.
Krievu aktivitātes rietumu virzienā nav aprobežojušās ar Somiju vien, jo beidzamo dienu laikā arī pie Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu gaisa telpas robežām palielinājusies Krievijas reaktīvo iznīcinātāju un bumbvedēju aktivitāte. Saprotams, ka visos šajos gadījumos gatavībā bijušas NATO patrulējošās lidmašīnas. Zināmā mērā varētu teikt, ka reaktīvo iznīcinātāju un bumbvedēju lidošana nekas ārkārtējs nav, taču krievu noslēpumainība, rīkojot militārās mācības, izraisa neizpratni NATO. Par to tagad izteicies Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas ar nožēlu fiksējis, ka abpusēja uzticība šajā jautājumā nav vēl panākta.
Jāšaubās, vai tas arī tik drīz tiks sasniegts, jo īsti labas attiecības iespējamas vien tad, ja to vēlas abas puses. Pašreiz tā nav - NATO lidmašīnām nez kāpēc «neatgadās» šāda novirzīšanās no lidojuma kursa, taču krieviem gan. Varētu jautāt, kas gan no visa tā «ierindas» pilsonim Latvijā. It kā jau nekas īpašs, ja vien debesīs patrulē alianses lidmašīnas.