Kāpēc to, ko pasaka Krievijas demokrāte, nespēj izrunāt latviešu politiķi un daudzie eksperti? Vai Novodvorskas pamanītais nav arī viņiem acīmredzams, ka «tiem 270 tūkstošiem, kas referendumā balsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, galvā ir vēlamā aina, kurā nav tādas neatkarīgas Latvijas, bet atkal ir Padomju Savienība»? Nenoliedzot sociologu veikta pētījuma nepieciešamību par to, kas tad bijis neapmierinātības pamatā lielai daļai krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju, skaidri saredzamas lietas tomēr vajag saukt īstajos vārdos un atbilstoši arī reaģēt. Kam tad vēl nav skaidrs, ka te nav runa par valodu, bet gan pieaugošo spiedienu ar prasību tikt valdībā, kam var būt tikai viens tālejošs mērķis - neatkarīgas Latvijas valsts kursa maiņa. Saprotams, tas nevar būt pieņemami, lai gan Saskaņas centrs un krievu žurnālisti tūlīt pajautās, kur šādus nolūkus apstiprinoši dokumenti, kā viņi vaicājuši Novodvorskai un Borovojam uzrādīt liecības, kas apstiprinātu Krievijas FSB saistību ar referendumu Latvijā. Iepriekš teiktais nenozīmē, ka arSaskaņas centru nav jāstrādā. Tas obligāti jādara, turklāt, lai cik tas kādam apnicīgi arī šķistu, jāpiedāvā Ušakovam un Jānim Urbanovičam nosodīt padomju komunisma noziegumus. Tas būtu brīnišķīgs veids, kā viņi varētu paieties pretim latviešu vēlētājiem un parādīt, ka saskaņiešiem ir labi nākotnes nolūki attiecībā pret Latviju.
Ne mazāk svarīgs ir cienījamo Maskavas viesu norādījums par latviešu politiķu bezatbildīgo izturēšanos pret valsts drošību. Par to patiešām derētu domāt nopietnāk.