Jāteic, skats no malas vienmēr ir noderīgs, un tā tas ir arī Latvijas gadījumā. Turklāt, ja tie ir pazīstami demokrātiski orientēti cilvēktiesību aizstāvji no Krievijas, viņu viedoklim ir īpašs svars. Un šajā gadījumā ir svarīgi zināt, kas vairākiem no viņiem, arī Novodvorskai, liek ar aizdomām skatīties kā uz Rīgas mēru, tā visu SC vadību kopumā. Nenoliedzami lielu pamatu tam devis pavasarī sarīkotais referendums par krievu valodas statusu. Ušakovs apgalvo, ka vienkārši rūpējies par savu vēlētāju interesēm, taču būtu naivi domāt, ka nopietns politisko notikumu dalībnieks neredzētu, ka referenduma rīkošana ir vairāk šķēlusi, nevis vienojusi Latvijas sabiedrību. Un, ja reiz tā, tad šķiet saprotams, no kurienes Novodvorskai un citiem krievu demokrātiem šāds viedoklis.
Vai būtu nepieciešams atgādināt Jāņa Urbanoviča norādes uz Biškekas scenārija atkārtošanos Latvijā? Par to joprojām nav skaidrs, kas ar to patiesībā tika domāts, ja vien Kirgizstānas galvaspilsētā notikušie nemieri neienāca prātā tāpat vien. Vai SC sevi ir parādījis kā politisko partiju, kas vēlētos vienot visus Latvijā dzīvojošos? Vai savam elektorātam ir saprotami izskaidrots, ka šī nav pēkšņi no nekurienes uzradusies jauna valsts? Vai partija centusies izskaidrot cittautiešiem, kādēļ latviešu skatījums uz 9. maiju ir pilnīgi pretējs?
Jau kopš avīzes pirmsākumiem Diena ir ne vien rūpīgi sekojusi dažādiem etniskajiem konfliktiem bijušās PSRS teritorijā, bet arī pētījusi šos notikumus klātienē. Tas palīdzējis precīzāk saskatīt ārkārtējo un traģisko procesu cēloņus un dažādus virzītājspēkus. Iegūta pieredze par to, cik traģiskās formās mēdz izvērsties šādi konflikti. Un lai no tādiem būtu iespējams izvairīties, nepieciešama ārkārtēja uzmanība. Tieši tāpēc bez uzmanības nedrīkst atstāt dažādus brīdinājumus no ārpuses, ja tie skar dzīvi Latvijā.