"Šāds priekšlikums ir diezgan radikāls, īpaši, ja finansiālā atlīdzība ir domāta kā regulārs maksājums jebkurai personai, uz kuras jebkura ziņojuma pamata tiek atklāts pārkāpums," norādīja KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
KNAB pārstāve vērsa uzmanību, ka finansiālas atlīdzības piešķiršana ir raksturīga anglosakšu zemēm. Piemēram, ASV personām, kas ziņo par izkrāptiem valsts budžeta līdzekļiem, ir tiesības pretendēt uz atlīdzību 5 līdz 15% apmērā no summas, ko valsts atgūst, pamatojoties uz šīs personas sniegto informāciju.
Kurpniece atgādināja, ka šobrīd KNAB likums jau paredz, ka biroja amatpersona ir tiesīga izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā. Pēc Kurpnieces rīcībā esošās informācijas, tas gan pagaidām nav noticis.
Ar minēto priekšlikumu šonedēļ klajā nāca organizācija "Delna", kura piedāvā noteikt, ka likumā jābūt noteiktai striktai atlīdzības summai, kas pienāktos no atgūtā zaudējuma. Šādu piedāvājumu līdz šim KNAB savā praksē nav izvirzījis, kaut arī birojs neapšauba, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš ziņotāju aizsardzībai.
"Ziņotājs būt jāveicina ziņot, taču vienmēr jāpatur prātā, ka tajās pašās ASV, veidojot šo modeli, paralēli ir diezgan daudz ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, kad cilvēki mēģina iedzīvoties, apmelojot institūcijas vai izkrāpjot naudu," norādīja Kurpniece.
KNAB uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata sadarbībā ar citām institūcijām, kurām arī nepieciešama ziņošana par nelikumībām, piemēram, nodokļu iekasēšanas un veselības aprūpes jomās.
Kurpnieces rīcībā esošā informācija liecina, ka Tieslietu ministrija gatavo atbildi uz Eiropas Padomes Ministru komitejas pieprasījumu saistībā ar trauksmes cēlāju aizsardzību un, "iespējams, ka tur varētu būt kāds viedoklis".
"Tuvākajā laikā mēs šādu iespēju neesam paredzējuši izskatīt. Bet ziņotāju aizsardzība ir būtisks jautājums, jo jānovērtē gan plusi, gan mīnusi. Mīnusi šādai kārtībai ir ļaunprātīgas izmantošanas risks, turklāt nereti par ziņotājiem kļūst cilvēki, kas uz kāda pārkāpuma pamata tiek atbrīvoti no darba institūcijās un atriebības nolūkos var vērsties pret savu bijušo darba devēju. Plusi kārtībai ir tas, ka uzraudzības iestādes vispār uzzina par pārkāpumiem," uzsvēra Kurpniece.
KNAB pārstāve arī atgādināja, ka šobrīd likums aizsargā tikai tos ziņotājus, kas informējuši par interešu konfliktiem. Administratīvo pārkāpumu kodekss par likumā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju attiecībā uz personu, kura informējusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu, pārkāpšanu vai par nelabvēlīgu seku radīšanu šai personai bez objektīva iemesla paredz naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
"Delna" izstrādājusi desmit priekšlikumus, kā šogad samazināt korupcijas līmeni Latvijā. Tā dēvēto trauksmes cēlēju aizsardzība ir viens no šiem priekšlikumiem.
Prakse rādot, ka informācijas atklājējiem bieži nākas ciest par to, ka viņi uzdrošinājušies ziņot par iespējamiem tiesību pārkāpumiem. Nereti šādi cilvēki ir spiesti pārtraukt darba tiesiskās attiecības, vai arī persona, par kuru ir atklāta iespējamā nelikumība, pret ziņotāju vēršas tiesā par cieņas aizskaršanu.