Toršins gribētu redzēt, vai "tiesa vienkārši noslaucīs šo spļāvienu vai arī beidzot pamanīs, ka viena ES valsts tās deguna priekšā uzvedas tik provokatīvi un rupji". Viņaprāt, Latvijas amatpersonas "uzvedas īpaši ciniski attiecībā pret simtiem tūkstošiem nepilsoņu", kas runā krievu valodā.
Savukārt Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atkārtoja valsts oficiālo pozīciju, ka referendums Latvijā nav uzskatāms par godīgu, jo nepilsoņiem tajā nebija tiesības balsot.
Kosačovs norādīja, ka Latvijas nepilsoņi "turpinās savu cīņu par politiskajām un cilvēktiesībām", pieprasot, lai krievu valodai tiktu piešķirts oficiālas valodas statuss pilsētās un pašvaldībās, kur dzīvo krievvalodīgie. Pēc Kosačova novērtējuma, "referenduma rezultāti ir panākumi tiem, kas cīnās par krievu valodas tiesībām Latvijā".
Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins savukārt izteicies, ka Latvijā rīkotajam referendumam par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai vajadzētu pievērst dažādu Eiropas institūciju uzmanību krievu valodas problēmai. "Tas ir ļoti labs signāls, tai skaitā dažādiem Eiropas institūtiem, kas pašlaik cenšas pievērt acis un nepamanīt šo problēmu. Tomēr referendums parādīja, ka šī problēma eksistē un tā jārisina," Nariškins sacīja žurnālistiem.