"Izskaitļot šādus cilvēkus ir pietiekami sarežģīti, jo viņi izmanto viltotus dokumentus, leģendas par savu dzīvi un spēj apiet robežu kontrolposteņus. Šādi cilvēki ir kā lavīna, kas pārņēmusi Eiropu. Jāsaka atklāti, ka nākotnē ar šo lavīnu un tās sekām būs tikt galā vēl grūtāk," pārliecināts ir Vilks.Starp ekstrēmistiem ir cilvēki, kuru tiešais mērķis ir nokļūt Eiropā un nodarīt kaitējumu šī kontinenta iedzīvotājiem. Savukārt otrā bīstamā grupa ir cilvēki, kas uzturējušies kādu laiku Eiropā un, sastopoties ar sev neatbilstošiem sociālajiem apstākļiem, kļūst par neapmierinātiem indivīdiem, kas savu reakciju izpauž vardarbīgā ceļā. To apliecina pirms vairākiem gadiem Parīzē notikušie grautiņi rajonos, kur dzīvoja imigranti.Kriminologs uzskata, ka Eiropas drošības struktūras lielā mērā nespēj tikt galā ar jaunajiem drošības izaicinājumiem. To apliecina pagājušā gada novembra gadījums ar teroristu Parīzē, kurš sprādzienu organizēja ilgu laiku un netraucēti pārvietojās pa Eiropu un ārpus tās."Kontroles mehānisms nav atbilstošs tai situācijai, kas šobrīd vērojama. Es pieļauju, ka tagad uz laiku drošības labad jāievieš pietiekami drakoniski drošības pasākumi, jāpielieto daudz plašāki paņēmieni un tehnoloģijas, lai nepieļautu jaunus teroraktus," uzsvēra Vilks."Terorisma lavīna neapstāsies, jo cilvēki, kas ir ekstrēmistiski tendēti, joprojām vērsīsies pret Eiropā valdošo kārtību, politisko režīmu un tradīcijām. Imigranti cerēja, ka, atbraucot uz Eiropu, viņiem būs visas sociālās garantijas un nebūs jāstrādā, bet realitātē izrādās, ka dažkārt jādzīvo dubļos un lietū. Nekāda patika patvēruma meklētājiem neveidosies. Tāda nekontrolēta bēgļu nokļūšana Eiropā ir absolūti jāpārtrauc. Viņiem dzimtene nešķiet būtiska un viņi jaunajā vidē nokļūst tikai caur konfliktiem," uzsvēra Vilks.Terorisma draudu līmeņa mazināšanos noteikti var ietekmēt ne tikai ar stingrākiem drošības pasākumiem, bet rietumvalstīm investējot līdzekļus miera uzturēšanā potenciālo teroristu mītnes zemēs - Afganistānā un Sīrijā. "Labāk piešķirt līdzekļus miera uzturēšanai un sociālajām vajadzībām šajās zemēs nekā uzturēt patvēruma meklētājus šeit Eiropā," teica RSU pasniedzējs.Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vairāk nekā 30 cilvēki, bet 136 guvuši ievainojumus, pavēstīja veselības ministre Magī de Bloka.Divi sprādzieni Zaventemas lidostā, no kuriem vismaz vienu sarīkoja terorists pašnāvnieks, gandrīz vienlaicīgi notika ap plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika). Aptuveni stundu vēlāk tika saņemtas ziņas par sprādzienu Briseles Mālbēkas metro stacijā, kas atrodas netālu no Eiropas Savienības institūcijām.
Kriminologs norāda uz nepieciešamību pēc drakoniskiem drošības pasākumiem cīņā ar terorismu
Pēc Briseles teroraktiem rietumvalstīm cīņā ar terorismu vajadzētu apsvērt drakonisku drošības pasākumu ieviešanu, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns, kriminologs Andrejs Vilks.Viņš aģentūrai LETA teica, ka starp nelegālajiem imigrantiem gluži dabiski ir pietiekami liela grupa pretrietumnieciski orientētu cilvēku un kriminālu elementu ar teroristiskām un ekstrēmistiskām ievirzēm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.