Jautāts, kad noziedznieki varētu atgriezties, Valsts policijas priekšnieks sacīja, ka daļa atpakaļ būs tad, kad dzīves līmenis uzlabosies. "Nedomāju, ka ārzemēs viņi būs ļoti labojušies. Neskatoties uz noziedzības eksportu, noziedzības līmenis jau nesamazinājās tik daudz, kā varēja gaidīt, turklāt pieauga recidīvs – biežāk noziegumus sāka izdarīt cilvēki, kas jau iepriekš bija grēkojuši, arvien vairāk pieķeram zagļus, kuri jau sodīti par zagšanu četras piecas reizes, retāk – pirmoreiz..." sacīja I.Ķuzis.
"Piemēram, mēs tagad ar metāla zādzībām un nelegālajiem uzpirkšanas punktiem diezgan veiksmīgi tiekam galā, bet vairākās Rietumeiropas valstīs tā ir kļuvusi par lielu problēmu, tur nezina, kā tikt galā ar to, ka pazūd dažādi metāla priekšmeti, kas izlikti skaistumam vai praktiskām vajadzībām," avīzei klāstīja I.Ķuzis.
Uz jautājumu, ko 2012. gads sola vienkāršam ierindas policistam, viņš skaidroja, ka "ne sliktāku dzīvi kā iepriekšējā gadā". "Tas ir labi – ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Protams, konsolidācijas dēļ darbu policijā pēdējos gados pametuši daudzi profesionāli un gudri kadri, taču daudzi, kam darbs policijā ir dzīvesveids, ir palikuši. Jādara viss iespējamais, lai viņu darba apstākļus uzlabotu," teica I.Ķuzis.
Viņš arī norādīja, ka pietiekami bieži ir gadījumi, ka noziedznieks skaidro, ka likumu pārkāpis, iedvesmojoties no kādas filmas vai spēles. "Sarežģītāk ir ar stāstiem presē un televīzijā par reāli izdarītiem un atklātiem noziegumiem. Lielu daļu potenciālo noziedznieku atbaida iespējamais sods, taču gadās arī tādi, kam liekas, ka viņi noziegumu var izdarīt un palikt nesodīti. Piemēram, kad pagājušajā gadā noķērām automašīnu riepu dūrēju Rīgā, kādam rēzeknietim, par to izlasot, likās, ka viņš arī to var darīt, turklāt gudrāk un palikt nenoķerts... Bīstama ir nemotivēta vardarbība, piemēram, kad Olainē kails cilvēks izlēca pa logu un nodūra pirmo cilvēku, kas nāca pretim," teica I.Ķuzis.
Viņš arī informēja, ka pieaug virtuālo, kibernoziegumu īpatsvars, kuri tiek veikti, izmantojot interneta resursus. "Kāpēc jāskrien ar pistoli uz banku pēc naudas, ja naudu var nozagt, mājās sēžot pie datora? Tāpat arvien pieaug narkotiku ietekme noziegumu izdarīšanā: 60 – 70% aizturēto noziedznieku ir narkomāni, parādās arvien jaunas narkotikas, kuras grūti diagnosticēt. Pieaug arī nemotivētas agresijas gadījumi, kurus bieži grūti konkrēti izskaidrot, bet skaidrs, ka daudzos gadījumos pamatā ir vide, kurā cilvēks dzīvo, vardarbības popularizēšana, garīgas slimības. Visi šie riski ir izaicinājumi, kam policijai jābūt gatavai," sacīja Valsts policijas priekšnieks.
Viņš arī norādīja, ka tas, vai policija būs tam gatava atkarīgs no tā, cik daudz finanšu un resursu tam piešķirs valsts. "Ļoti svarīgi ir cīnīties arī ar cēloņiem, svarīgi ieguldīt izglītībā un citās jomās, kas cilvēkus var pasargāt no nokļūšanas uz noziedzības ceļa. Tāpat katram vajag domāt par savu un savas mantas drošību, jo zog visu, ko var nozagt, – 70% no visiem noziegumiem saistīti ar svešas mantas iegūšanu. Pieaug velosipēdu zādzības, jo tos viegli pārdot. Vienlaikus samazinās automašīnu zagšana, jo tās arvien grūtāk realizēt," atklāja I.Ķuzis.
"Zaglim jau mantu nevajag – viņš kāro pēc naudas, ko var iegūt, pārdodot mantu. Pirms dažiem gadiem sāka masveidā zagt dārgu automašīnu spoguļus, kuru cena bija mērojama simtos latu. Agrāk šādu zādzību nebija vispār, jo nevienam spoguļus nevajadzēja. Pēcāk tas izrādījās labs bizness, un tie sāka iet pa riņķi, atgriezās tirgū. Kad ierosinājām spoguļus marķēt, šis rūpals strauji samazinājās, jo tos grūti realizēt. Tagad policija iesaka īpašniekiem arī velosipēdu dārgākās detaļas marķēt un pašus velosipēdus reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā," I.Ķuzis teica Latvijas Avīzei.