Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas, kā arī kompānija Latvijas Dzelzceļš ir ārkārtīgi lielā mērā atkarīgas no Krievijas un NVS valstu tranzīta kravām, kas veido vairāk nekā 80% no visa kravu apjoma. "Līdz ar to situācija ir ārkārtīgi saspringta. Kā rēķinājuši valdībā, ekonomisko sankciju trieciens Latvijas ekonomikai varētu būt 10% no iekšzemes kopprodukta apjoma. Līdz ar to mums ir jātur svecīte par to, lai nesāktos šāda veida ekonomiskais karš ar Krieviju," atzina Leiškalns.
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors norādīja, ka situācija ir ļoti sarežģīta: "Nekādi noteikumu diktētāji mēs šeit neesam, un mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem un ārkārtīgi tolerantiem".
"Protams, nevaram pateikt, ka nedarīsim neko tāpēc, ka caur mūsu valsti iet tik un tik tūkstoši vai miljoni tonnu kravu. Mēs to nevaram, jo tajā mirklī, kad tā pasakām, kļūstam vēl neaizsargātāki kā patlaban," piebilda Leiškalns.
"Mēs nedrīkstam teikt, ka mums ir vienaldzīga Ukraina un ka mūsu kravas ir svarīgākas par Ukrainas likteņiem, jo tanī mirklī žņaudzējčūska darīs to, kas jādara. Viens trusis būs apēsts un sagremots, ķersies pie nākamā," tēlaini izteicās Leiškalns.
Uz sarežģīto situāciju norāda arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR): "Mēs saskaramies ar ļoti konkrētu politisku ambīciju no lielas valsts, kura mēģina savas ģeopolitiskās aktivitātes nostiprināt pēc Rietumu demokrātijas [izpratnes] nedemokrātiskā veidā. Tajā pašā laikā saprotam, ka Latvijas Dzelzceļš un Latvijas ostas ir orientētas viennozīmīgi uz Austrumu kravu apkalpošanu". Rīgas ostā Krievijas kravas veido vairāk par 60% no visām kravām.
"Tajā pašā laikā saprotam arī, ka alternatīvas nav. Es negribētu tik skaļi teikt, bet tuvu tam būs - ja uzceļam to piecmetrīgo mūri ap Krieviju, tādu kāds bija pirms 1000 gadiem Ķīnas mūris, tad Rīgas ostai varētu būt vai nu Mērsraga, vai Skultes ostas līmenis," atzina Ameriks.
Ļoti būtiski, pēc Amerika domām, pašlaik ir saprast un izvērtēt, kas tiek saprasts ar iespējamajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, lai, notikumiem attīstoties, Latvija beigās neizrādītos lielākā zaudētāja, jo "Francija savus Mistral kuģus pārdos, Vācija dabūs gāzi tāpat pa Nord Stream, Anglijā būs visas tās pašas investīcijas, kas bija, bet Latvija paliks par lielgabalu gaļu".
Ameriks arī norādīja, ka Krievija pēdējo gadu laikā ir investējusi miljardiem ASV dolāru infrastruktūrā, tostarp ostu attīstībā. "Varu ar pilnu atbildību teikt, ka sasprindzinoties Krievija savas kravas var pārkraut savās ostās," atzina Ameriks.
Ekonomiskās sankcijas būtu abpusēji griezīgas visām iesaistītajām pusēm, - tādu viedokli pauda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).
Amerikas Savienotajām valstīm atšķirībā no Latvijas un ES ar Krieviju ir ļoti nelielas ekonomiskās attiecības, norādīja Lembergs, prognozējot, ka rietumvalstis nespers nepārdomātus soļus.
"Protams, ja Rietumi pieņems kādus nesaprātīgus soļus, tad atskaņa var būt stipri nepatīkama, turklāt visiem. Tas nav vienpusēji, sankcijas ir abpusēji griezīgas visiem," norādīja Lembergs.
Ventspils mērs atgādināja, ka Krievija pret Latviju pielietoja ekonomiskās sankcijas 1998.gadā, atceļot dzelzceļa tarifu atlaides, un mūs neviens no tā nav pasargājis. "Īpaši igauņi un arī lietuvieši uz to ļoti "uzvārījās", un mūs neaizstāvēja ne amerikāņi, neviens. Tā ka Latvijai arī jāskatās uz savām interesēm un vairāk ne uz ko citu," piebilda Lembergs.
Liepājas speciālas ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka pašreizējie notikumi Ukrainā neveicina ekonomikas attīstību un līdz ar to šajā procesā iesaistītas gan Rīgas, gan Ventspils, gan Liepājas un arī Klaipēdas ostas. "Tā ka šajā gadā uz kādiem rekordiem ostu kravu apgrozījumā diez vai varētu tā optimistiski raudzīties," atzina Sesks.
Kā ziņots, Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks piektdien mudināja noteikt Krievijai ekonomiskās sankcijas, lai apturētu Maskavas centienus nodibināt "jaunu pasaules kārtību". Kā Jaceņuks atzina pēc asociācijas līguma politiskās daļas parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES), ekonomisks spiediens ir vienīgā iespēja apturēt Maskavas rīcību.
Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama 20.martā paziņoja, ka ASV sankcijas tiek vērstas pret vēl 20 Krievijas likumdevējiem un augstākajām amatpersonām. Baltā nama saimnieks brīdināja, ka sankcijas var tikt vērstas tieši pret Krievijas tautsaimniecību.