Latvijas Slimnīcu biedrība: Medicīnas iestādēm vajadzīga steidzīga atveseļošanās

"Diemžēl mums nav izdevies panākt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.Tas būtu jādara nevis caur ministriju,bet caur slimokasi.Veselības ministres Ingrīdas Circenes ideja sniegt plānveida veselības aprūpi tiem,kas nomaksājuši nodokļus,principā ir pareiza,taču ārstniecības nauda nedrīkst atrasties ministrijas pārziņā.Tur jau tā nelaime,ka no tā naudas maisa neviens negrib atteikties.Lietuvā un Igaunijā jau sen tas ir nokārtots,bet pie mums nav,jo vienmēr kāds grib pirkt dārgus medicīniskos aparātus,celt nevajadzīgas būves utt. Pirmskara Latvijā visa medicīnas nauda bija slimokases rokās,tad nebija ne rindu,ne kukuļu ārstiem." Skat."Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases",Māra Libeka,LA,18.septembris 2013.

"Šajā valstī (Igaunijā) ghrūti iedomāties situāciju,kad finanšu ministrs pēkšņi paziņo-griezīsim nost miljonus medicīnai,vai politiķi slimnīcās izveido valdes,kur iesēdina savus cilvēkus-naudas apsaimniekotājus." Skat."Igaunijas sarkanie,dzeltenie un zaļie pacienti",reportāža,Māra Libeka,Latvijas Avīze,16.02.2011.

"Sistēma ir jāsakārto,tad ārsts ar lielu prieku dosies uz laukiem.Pirms kara bija lauku ārstniecības sistēma.Pagasts pieņēma darbā ārstu par minimālu algu-apmēram 150 vai 200 latiem.Algu maksāja par to,ka ārsts veica pagasta sanitāro uzraudzību un skolēnu veselības pārbaudes.Bet pārējo piepelnīja kā honorāru,kas kopā ar algu bija vairāk nekā tūkstotis un pat varēja pārsniegt divus tūkstošus latu.Ārsts bija atbrīvots no pazemojošās situācijas,ka viņam jāiekasē nauda no pacienta.Algu maksāja pagasta vadība pēc rēķinu iesniegšanas. Pagastā visi iedzīvotāji bija sadalīti trīs kategorijās:trūcīgiem par ārstēšanos nebija nekas jāmaksā,vidēji turīgie maksāja noteiktu daļu,bet bagātie maksāja pilnu pakalpojuma cenu.Pēdējo skaitā bija tie,kuriem piederēja vairāk nekā 30 hektāru zemes.Dzemdību palīdzību pilnībā sedza no valsts budžeta. Ja ārsts nebija pietiekami labs,varēja doties pie kaimiņpagasta daktera.Uz ārsta vietām bija konkurss-ja pagasta vadība ar ārstu nebija apmierināta,viņu atbrīvoja un ņēma labāku no Rīgas.Tiklīdz pagastā atbrīvojās ārsta vieta,tika izsludinātas konkurss,kurā piedalījās pat vairāk nekā desmit pretendentu.Kad ārsts bija bez darba Rīgā,viņš izglītojās un gaidīja,kad varēs dabūt vietu laukos. -Vai tad patlaban,zinot,ka simtiem ārstu vietu stāv tukšas,tas ir iespējams? -Tādu sistēmu var ieviest arī tagad,tikai ārstam,kas strādā laukos,jāmaksā lielāka alga nekā pilsētā." Skat.'rakstu: "Ārstiem jābūt brīviem",Latvijas Avīze,17.augusts 2009. http://www2.la.lv/lat/latcijas_acvize/jauakaja_numura/?doc=29640&ins_print

Medicīnas iestādēm vajadzīga steidzīga atveseļošanās ar finanšu diētas palīdzību. Savādāk visās slimnīcu valdēs esošie "čļeni" nosmaks no pārticības. 1000 eiro būtu taisnīga atlīdzība visiem slimnīcu valdes "čļeniem"

Pagaidām izskatās ka viņai tas amats kā bērnam sarežģīta rotaļlieta,kaut kā nemana,ka ķertos pie problēmu risināšanas,sākumā,lai redzētu,ka kaut ko dara,kaut ko murgo par pīpmaņiem,kas būs nākošai,varbūt vajadzēs visiem obligāti no rītiem vingrot vai dzert kefīru.

dot neekonomiskām struktūrām

Belēvičš to varēja un tādēļ viņu noņēma. Čakšas uzdevums ir pateicībā pieņemt atvēlētos 35 miljonus un teikt, ka nākotnē viss būs labi.