Levits uzsvēra, ka "Valsts prezidents nav koalīcijas prezidents, prezidents nevar būt tirgošanās objekts starp koalīcijas partijām, deputātiem jāuzdod jautājums, kas ir piemērotākais kandidāts", un viņa kandidatūras izvirzīšana, varbūt, izjauca iepriekš izplānotu shēmu.
Viņš norādīja, ka viņa uzdevums, strādājot kā prezidentam, nebūs mainīt ievēlēšanas kārtību, bet gan modernizēt Satversmi citos jautājumos. Valsts prezidents nav varas amats - viņš var ietekmēt politiku tikai ar savu domu, savu autoritāti un argumentiem.
Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas politiskajā elitē ir augsta intrigu kultūra, un viņa kandidatūra tieši var veicināt to, ka šīs intrigas atliktas malā un deputāti izvēlēsies piemērotāku kandidātu. "Domājiet par politiku, domājiet par piemērotāko kandidātu", viņš novēlēja deputātiem.
Viņš atklāja, ka atbalstu viņam pauduši gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti, taču savas ievēlēšanas izredzes viņš nevēlējās apspriest, norādot, ka "ar zīlēšanu nenodarbojas".
"Visiem kandidātiem ir līdzīgas izredzes, - to izšķirs deputāti. Varbūt kāds deputāts izšķirsies pēdējā brīdī, kad nodos savu balsi - paredzēt nav iespējams," sacīja Levits.
Viņš arī atzina – ja pirmajā kārtā Saeima neievēlēs prezidentu, viņš varētu piedalīties otrajā kārtā.
Prezidenta amatā viņam būtu trīs galvenās prioritātes - tiesiskums, drošība un sociāli atbildīga valsts. Viņš norādīja, ka Valsts prezidentam jābūt kā Satversmes sargam, un arī drošības jautājumos prezidentam ir svarīga loma, lai stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību. Savukārt visbūtiskākie jautājumi ir sociālajā jomā - prezidentam jānorāda uz problēmu, ka Latvijā ir ļoti liela atšķirība starp bagātajiem un trūcīgajiem, un valstij būtu vairāk jāorientējas nevis uz bagātajiem, bet gan uz vidusslāni, veidojot nodokļu un sociālo politiku.