"Iedomājieties – sporta pedagogs 75 gadu vecumā. Teiksim pirmsskolas izglītības pedagogs – vecmāmiņa, kas uz ceļiem rāpo ar tiem bērniņiem. Jāsaka, ka tas nav nopietni," pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Lai varētu par šādu ideju runāt, šāda vecuma cilvēkiem ir jābūt ideālai veselības aizsardzībai, kā arī jābūt nodrošinātām vietām, kur šiem cilvēkiem strādāt. "Šajā gadījumā kaut vai palielinājums līdz 65 gadiem – kur tas cilvēks ies? Darba vietu taču nav un neviens par to nerunā," saka J.Krastiņš.
LIZDA pārstāvis uzsver, ka iedzīvotāju vidējais vecums nemaz neesot tik liels, lai varētu strādāt līdz 75 gadu vecumam. "Cik tad vispār ir tas iedzīvotāju vidējais vecums? Sievietes dzīvo nedaudz ilgāk par vīriešiem, bet laikam kādi 67 gadi. Tas nav nopietni."
Skeptisks ir arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) preses sekretārs Ilgvars Priedītis, kurš norāda uz to, ka vecu cilvēku darba spējas un inovitāte salīdzinoši ir daudz mazāka.
"Paskatieties uz vecākiem cilvēkiem - kuri šajos gados vispār spēj strādāt? Mēs jau varētu teikt, ka pensija vispār nav vajadzīga. Strādā, kamēr nokrīti. Mēs esam pilnīgi pret šādu ideju," pauž I.Priedītis.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze pieļauj, ka runa varētu būt par profesiju klasifikāciju, proti, noteikt, kuru profesiju pārstāvjiem varētu piemērot palielināto pensionēšanās vecumu un kuriem vajadzētu dot iespēju pensionēties priekšlaicīgi.
"Ir atsevišķas kategorijas, specialitātes, kur cilvēki ir fiziski sevi izsmēluši un veselības dēļ nevar palikt ilgāk darba tirgū, tā kā te vēl diskusiju diezgan daudz," stāsta A.Verze.
Viņa norāda, ka, piemēram, skolotājiem, kuriem pēdējā laikā ir ārkārtīgi smaga slodze, būtu jādod iespēja pensionēties ātrāk, tomēr atsevišķu profesiju pārstāvji darba tirgū var darboties arī pēc 62 gadu vecuma saniegšanas, ko daudzi patiešām arī dara.
"Mums būs marta sākumā valdes sēde un mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma, lai apspriestu šo profesiju sadali. Nav uz ugunsgrēku mums jāskrien un momentā nav jāpieņem likumdevējam galīgais lēmums, bet ir jāizsver no visām pusēm un jāuzklausa arī sabiedrības viedoklis," pauž A.Verze.
Kā Diena jau ziņoja, Ģ.Rungainis domā, ka pensionēšanās vecumu Latvijā vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem. Tiesa, ar atrunu - pensionēšanās vecums tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita.
"Tas ir absurda teātris. Pusotrs strādājošais uztur vienu pensionāru. (..) Mēs, 35 līdz 55 gadus vecie, maksājam lielajai pensionāru kohortai pensijas, taču nebūs, kas mums pašiem pensijas maksās," Dienai saka Ģ.Rungainis. Viņaprāt, pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem, taču tas tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita. "Par vienu bērnu divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem - vēl divi gadi, par trešo - vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā," skaidro Ģ.Rungainis.