Nav nevienas citas profesijas, kuru būtu jāsāk apgūt jau bērnībā, un izglītībā jāiegulda 15-18 gadi, tad jāiztur konkurss, lai tiktu strādāt profesionālā kolektīvā un saņemtu niecīgu atalgojumu. Ja tiktu likvidētas izdienas pensijas, lielākajai daļai mūziķu dažādu medicīnisku indikāciju dēļ aptuveni 50 gadu vecumā būtu jāpārkvalificējas, jo ir tikai dažas personības, kas spēj šo darbu veikt līdz vecuma pensijai. Pat okupācijas laikā valdība saprata, ka šāda pensija ir jāpiešķir vai arī jānodrošina ar tādu atalgojumu, lai mūziķi spētu savas karjeras laikā nodrošināt savas vecumdienas.
Tāpat neviens skatītājs negribēs redzēt baleta izrādi, kurā piedalīsies 62 gadus jaunas baletdejotājas vai jaunu cilvēku lomas dziedās senjori ar nogurušām balsīm.
Šīs izmaiņas novedīs arī pie tā, ka kolektīvos neienāks jauni kadri, jo vecie gaidīs pensijas, kā tas ir Zagrebas baletā, kur trupā ir 120 dejotāju , bet reāli var padejot ap 50.
Nav pieņemams ka Labklājības ministrija tik būtiskā jautājumā nekonsultējas ar nozares speciālistiem, bet pie tā jau pierasts, sataisīt muļķības un pēc tam atvainoties.
Premjera Andra Šķēles laikā izdienas pensija tika atceltas un arodbiedrība panāca tās atjaunošanu. Vai kāpsim virsū grābeklim vēlreiz?
Arodbiedrības darīs visu iespējamo, lai nepieļautu šādu situāciju, jo bez profesionālās nozares nepastāvēs arī pašdarbība, kas tieši apdraud Dziesmu svētku nākotni.