LTA: Enerģijas dzērienu aprites likumprojekts mākslīgi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei

Taču plānotā obligātā regulējumā iekļautās prasības (Saeimas likumprojekts Enerģijas dzērienu aprites likums), mūsuprāt, palielinās nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazinās patērētāju plūsmu mazajās tirgotavās un mākslīgi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei.Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē aicinām likumdevējus ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo uzņēmumu, reālās iespējas izpildīt sarežģītās prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, kas prasa papildus platības. Tāpat nav noteikts, kas tad ir enerģētiskais dzēriens, kā atšķirt aizliegtos dzērienus no dzērieniem, kam ir zemāka aktīvo vielu koncentrācija un kas nav jānovieto un jāmarķē atsevišķi. Kā liecina Lietuvas pieredze, uzreiz pēc šāda aizliedzoša likuma pieņemšanas tirgū parādās  produkti, kas arī  sevi sauc par enerģijas dzērieniem, bet kuros ir mazliet zemāks kofeīna saturs. Ja tieši tā notika Lietuvā, tad visticamākais notiks arī Latvijā. Tādējādi rodas jautājums, kādu veselības ieguvumu sabiedrība būs saņēmusi? Savukārt, tirgotājiem būs jāsaņem precīzs skaidrojums par to, kuri ir aizliegtie un kuri ir atļautie enerģijas dzērieni un kā tos izvietot.Aicinām arī izvērtēt, vai obligātās prasības par plauktu un norāžu izvietošanu tirdzniecības vietās ir atbilstošākais veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas. Un savlaicīgi izvērtēt, vai šis ir vienīgais produkts, kuram būs papildus tirdzniecības ierobežojumi. Tā Latvijas Ārstu biedrības un SKDS kopīgi veiktā pētījumā secināts: pusaudži kofeīnu uzņem 47% apjomā no tējas, 31% no kafijas, 11% no kolas tipa dzērieniem, 8% no šokolādes, karstās šokolādes un kakao, bet enerģijas dzērieni - tikai 3% no kopējā uzņemtā kofeīna. Tātad iespējami nākotnē ierobežojumi un speciālas prasības kafijas, tējas, kolas un arī šokolādes pārdošanā bērniem?Jāatgādina, ka Latvijas likumdevēji, pretēji pārējo ES valstu praksei, mīl atsevišķu plauktu ieviešanas prasības, piemēram, tādi veidojami pa produktu grupām ĢMO saturošām precēm.Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem tirgotājiem būs ļoti sarežģīti aizliegtos dzērienus atdalīt un norobežot no citām precēm. Mūsuprāt, vispirms jāpieliek punkts spaisu un tam līdzīgo vielu apritei, jāveic aktīvāks izglītojošais darbs veselīga dzīvesveida un uztura sekmēšanai. Ja to nespēj veikt atbilstošās iestādes, tad vismaz jāizveido viennozīmīgi saprotami un izpildāmi noteikumi.Vēlamies arī vērst uzmanību, ka šobrīd vienīgā ES valsts, kura 2014.gadā noteica aizliegumu enerģijas dzērienu pārdošanai nepilngadīgām personām, ir Lietuva un Eiropas Enerģētisko dzērienu ražotāju asociācija Energy Drinks Europe (EDE)   apstrīdēs šo likumu Eiropas Kopienu Tiesā, jo radušās pretrunas vairākiem Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, tai skaitā aizliegumu piemērot slēptas ierobežošanas līdzekļus.