"Es domāju, ka mēs virzāmies uz pēc-NATO vidi, un mums noteikti ir jābūt spējīgiem izdzīvot bez NATO. Pēdējo 25 gadu drošības apsvērumus ir nopietni satricinājuši, pirmkārt, Eiropas valstu mazie tēriņi aizsardzībai, otrkārt, Trampa-trīce (Trumpquake) Amerikā. Mums ir jāveido reģionālas un subreģionālas drošības vienošanās, kas ļautu mums sevi aizstāvēt," sacījis eksperts.
Viņaprāt, Baltijas valstīm skaidrākā alianse varētu būt Baltijas-Ziemeļu ass. Eksperts norādījis - ja šai asij pievieno klāt vēl Poliju, tad kopējais iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Krievijai, bet, ja pievienotu vēl Francijas un Lielbritānijas kodolpotenciālu, tad sanāktu mazais NATO, kas būtu vērā ņemams reģionālās drošības spēks. Lūkass gan piebildis, ka šajā gadījumā galvenais jautājums būtu par politisko gribu.
Viņš noraidījis ideju, ka reģionālo spēku varētu veidot Vācija un Krievija, un visas valstis, kas atrodas ap tām, jo to skaitā ir Baltijas valstis, kas to nevēlas, un Ungārija, kas ir pret kopējām aliansēm, kā arī Čehija, kas aizsardzībai tērē ļoti maz.
Savukārt, runājot par NATO rīcību, kas, kā bieži norāda Kremlis un prokrieviskie mediji, tikai kaitina un provocē Krieviju, Lūkass atbildējis, ka NATO nevajadzētu savu drošības politiku balstīt uz jautājumu "vai tas provocēs Krieviju, vai nē". Esot nepieciešams veidot "signalizācijas sistēmas", kas neļautu Krievijai pārsteigt NATO.
Alla Borisovna
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
lustīgais nerris uz tirgus plača