Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiskā attīstība nesusi jaunus izaicinājumus arī drošības jomā. Mediji var tikt izmantoti gan informācijas sniegšanai, gan arī dezinformācijas un propagandas izplatīšanai, vēršoties pie sev vēlamās auditorijas daudz ātrāk un vieglāk nekā pagātnē.
Valstis un dažādi grupējumi var izvērst hibrīdkampaņas – likt lietā propagandu, hibrīduzbrukumus, terora aktus un uzbrukumus kritiski svarīgai infrastruktūrai, sacīja Mūrniece, norādot, ka drošības situācijai Eiropā šobrīd ir daudz izaicinājumu.
Neviena institūcija, valsts vai starptautiska organizācija nespēj stāties pretim hibrīdapdraudējumiem vienatnē. Tā ir pārrobežu problēma, kurai risinājums meklējams vēl ciešākā sadarbībā, reaģējot uz jaunajiem izaicinājumiem, uzsvēra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja izcēla NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (Stratcom) un Baltijas Mediju izcilības centru kā lielisku piemēru tam, kā efektīvāk stāties pretim šādiem apdraudējumiem. Tāpat Mūrniece norādīja uz veiksmīgo un arvien pieaugošo Latvijas sadarbību kiberdrošības jomā ar Igauniju un Lietuvu, Ziemeļvalstīm un ASV.
„Mums jārosina informācijas un izlūkošanas datu ziņu apmaiņa pārrobežu līmenī, kā arī jāveicina ciešāka koordinācija. Mums jāsāk trīs Baltijas valstu līmenī un tādējādi jārāda spēcīgs piemērs pārējai Eiropas Savienībai un NATO,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, piebilstot, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO sadarbība, vienotība un solidaritāte ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Mūrniece norādīja, ka Latvija jau spērusi būtiskus soļus drošības stiprināšanā. Šī gada aizsardzības budžets ir par 45 procentiem lielāks nekā iepriekš. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka valsts apņēmusies finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2018.gadam palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.