Video: Žanete Jaunzeme-Grende tiekas ar LNO kolektīvu
LNO administrācija apkopojusi mākslinieku viedokļus, kuri pauž atbalstu līdzšinējam LNO direktoram A.Žagaram. A.Nelsons skaidro: “Manuprāt, visi Latvijas mākslinieki, mūziķi, operdziedātāji, visi, kas šobrīd strādā arī ārzemēs, var būt pateicīgi Andrejam Žagaram, jo viņš ir bijis tas, kas mūs visus sākotnēji atbalstījis un devis iespēju attīstīties Latvijā un iekarot pasaules skatuves.”
A.Nelsons pauž gatavību cīnīties pret kultūras ministres lēmumu, jo “mēs nedrīkstam gremdēt to, kas mums vienīgais Latvijā ir palicis”. A.Nelsons uzsver: “Mani tiešie plāni ar atgriešanos un māksliniecisko darbību Latvijā ir saistīti vienīgi ar Andreju Žagaru gan kā teātra vadītāju, gan arī kā cilvēku. Ja kāds ir iekārojis šo amatu, tam cilvēkam veiksmes nebūs, šādā veidā izrēķinoties ar talantīgu kolektīva vadītāju.”
Arī operas soliste Kristīne Opolais pauž sašutumu par “absurdo lēmumu”. “Mana pirmā doma, uzzinot šo faktu, bija: es vairs nevēlos un nevarēšu dziedāt Rīgas operā. Tikai Andrejs Žagars bija spējīgs pierunāt mani atrast laiku savā grafikā, lai būtu Rīgā, piedalītos Rīgas operas izrādēs un turpmākos iestudējumos. Un, manuprāt, ar Andreja Žagara neapstiprināšanu direktora amatā, daudzi mākslinieciskie plāni tiks sagrauti,” stāsta K.Opolais. Viņa uzsver: “Visvairāk par to, ko šobrīd esmu sasniegusi, es varu pateikties Andrejam Žagaram kā manam pirmajam direktoram, skolotājam un režisoram. Latvijas Nacionālā opera Andreja Žagara vadībā ir devusi drošu pamatu, lai es varētu attīstīties kā operas soliste un dziedāt pasaulē.”
Pasaules slavu iemantojusī latviešu operdziedātāja Inese Galante stāsta: “Vācijā cilvēki gatavojas Ziemassvētkiem, gada kulminācijai. Un pēkšņi man zvana no operas un saka: nav parakstīts līgums ar direktoru...” Viņa pauž viennozīmīgu atbalstu A.Žagaram, norādot – viņš veiksmīgi vadījis operu 15 gadus, viņa darbs saņēmis augstu vērtējumu visā pasaulē - Eiropā, Amerikā un Latvijā.
“Es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem ir kādi pārmetumi vai savas ambīcijas, vai neatrisinātas problēmas, apvainojumi. Es to nenoliedzu, jo tā ir mākslinieku sabiedrība, kur emocijas un intrigas prevalē. Bet ir arī viens cits moments – šis cilvēks, Andrejs Žagars, veiksmīgi pārstāv un vada šo teātri jau ilgus gadus, viņš negrimst un nepaliek sliktāks, bet viņš aug un viņam ir ļoti daudz piekritēju no starptautiskām operas aģentūrām. Ar šādu cilvēku var lepoties jebkura liela dižena valsts. Var kāda izrāde patikt vai nepatikt, būt vairāk vai mazāk veiksmīga, bet nekad jau nav tā, ka patīk pilnīgi viss. Tik smagā laikā - cepuri nost, kad nav naudas, milzīga krīze, bet opera vienmēr ir pilna. Un to es gribu pasvītrot, ka ne tikai baleta izrādes, bet operas un īpaši tagad, kad ir tik smagi un dīvaini laiki un cilvēki taupa katru grasi,” stāsta I.Galante, piebilstot – A.Žagars Latvijā šobrīd esot kandidatūra numur viens.
Viens no pasaules slavenākajiem tenoriem Aleksandrs Antoņenko par situāciju LNO saka: “Spriežot par izsludināto konkursu par LNO direktora vietu, vienīgais cilvēks Latvijā, kas varēja pretendēt uz šo amatu, ir Andrejs Žagars, jo tikai viņš pārzina nozari, starptautisko operas tirgu, viņam ir zināšanas un liela pieredze pasaules operas režijā.” A.Antoņenko vērtē – politiskā situācija Latvijā mainās ļoti strauji un bieži, turpretī A.Žagars jau 15 gadus vada LNO darbu un ir izturējis visas politiskās peripetijas. “Māksla ir spēcīgāka par politiskajām intrigām. Novēlu pārdzīvot šo pārpratumu,” saka A.Antoņenko.
Kora Kamēr... mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais saka – viņš nav tiesīgs un kompetents spriest par juridiskām un finansiālām lietām, kas tiek minētas kā galvenais iemesls šī brīža direktora A.Žagara līguma nepagarināšanai. “Manā skatījumā LNO Andreja Žagara vadībā ir pierādījusi sevi kā ļoti progresīvu struktūru, augstu māksliniecisko līmeni un kvalitāti nodrošinošs teātris. Īpaši Baltijas valstu operteātru līmenī, LNO, manuprāt, ir bijusi spilgts līderis. Un šīs ambīcijas, kas ir piemitušas LNO, ir spējušas šo teātri un tā māksliniecisko kvalitāti pacelt pāri provinciālas valsts līmenim un iespējām. Tas ir pielīdzināms lielvalstu sniegumam,” uzsver M.Sirmais.