Ozoliņa: Tramps iesēdies ierakumos un atšaudās uz visām pusēm

Taujāta, vai pēc inaugurācijas amatā Tramps kļuvis prognozējamāks, Ozoliņa atbildēja noliedzoši un norādīja: "Domāju, neprognozējamību nosaka faktors, ka viņš pats līdz pat pēdējam brīdim diez vai ticēja, ka tiks ievēlēts par prezidentu. Tās darbības, kas sekoja pēc ievēlēšanas, ir tikpat haotiskas un neskaidras, kādas tās bija pirms tam. Patiesībā, iespējams, Trampa kungam būs vajadzīgas vairāk nekā 100 dienas, lai vispār iemācītos to, ko nozīmē būt par prezidentu. Vēl viena īpatnība - izskatās, ka Tramps ir tā kā iesēdies ierakumos un mēģina atšaudīties uz visām pusēm, gan no medijiem, gan no politiķiem, tostarp republikāņiem, gan no demokrātiem, gan no starptautiskajiem partneriem."

Eksperte uzskata, ka Trampam pašlaik arī neizdodas iedzīvināt savu galveno priekšvēlēšanu saukli, solot ASV atkal padarīt diženu. "Šis uzsaukums tiek īstenots tādā visai dīvainā veidā, jo nav nevienas darbības, kas vestu uz šo diženumu. Katrs solis, ko viņš sper, ir saistīts ar ļoti lielu pretestību."

Tā kā Tramps līdz šim bijis biznesmenis, bet politiskās pieredzes viņam nav, liela nozīme būs prezidenta administrācijai, ko atzīst arī Ozoliņa. Viņa gan norāda, ka tas, kādus cilvēkus Tramps ap sevi pulcē, savā ziņā ir problēma: "Viņa administrācijā nav tādu labi atpazīstamu cilvēku, kas celtu viņa ticamību un celtu šīs likmes viņa paredzamībai. Patiesībā, ja skatāmies uz visu to plašo padomnieku un ministru amatā iecelto cilvēku loku, iespējams, ir divi ir tiešām atpazīstami uzreiz un var teikt - jā, viņi būs ļoti stingri tajās pašās vērtību pozīcijās, kur transatlantiskā kopiena kopumā. Tas ir noteikti (ASV aizsardzības ministrs Džeimss) Matiss, ko daudzi pazīst, un nesen amatā nozīmētā Fiona Hila, kas būs viņa padomniece Krievijas jautājumos. Viņa ir starptautiski zināma kā ļoti laba Krievijas jautājumu pārzinātāja, viņa ir sarakstījusi ļoti slavenu grāmatu par Kremļa iekšējās politikas virtuvi. Ja viņa tiks pie teikšanas, tādā gadījumā ASV politika attiecībā pret Krieviju būs visnotaļ prognozējama."

Taujāta par to, kāda ir ASV un Krievijas divpusējo attiecību nākotne, ņemot vērā Trampa un atsevišķu viņa komandas cilvēku sākotnēji raidītos pozitīvos signālus par sadarbību ar Kremli, Ozoliņa norāda, ka draudzīga stāvēšana plecu pie pleca, uz kādu varbūt bija cerējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nebūs.

"Ja paskatās uz dažādiem valstu līderiem, kas gatavojas iesoļot tajā slavenajā līderu kabinetā, un kādu laiciņu pēc tam, kad viņi jau ir iesoļojuši tajā kabinetā. Retorika ir ļoti līdzīga. Visiem gribas uzlabot attiecības ar Krieviju. Paskatieties kaut vai uz dažiem bijušajiem Latvijas prezidentiem - visiem sākumā bija (nostāja), ka uzlabos attiecības, tad bija periods, kas ir atlicināts cerībām, tad ir nākamais posms, kas ir raksturojams kā atsalums.

No vienas puses tā vēlme uzlabot attiecības Amerikai ar Krieviju ir saprotama, jo tiešām šīs abas ir kodollielvaras, uz kuru pleciem gulstas atbildība par starptautisko drošību, bet šīs lielvaras stāv uz atšķirīgiem pamatprincipiem.

Līdz ar to ir kaut kādas robežas, cik tālu viņas savā sadarbībā var iet. Tagad, kad Tramps ir saskāries ar lielo atbildību, kas ir saistīta ar "koferīti ar sarkano pogu", viņš saprot, ka tāda vienkārša flirtēšana nav pieļaujama. Nedomāju, ka tas modelis, uz ko varbūt cerēja Putina kungs, ka tā būs sirsnīga draudzība un vienmēr stāvēšana plecu pie pleca starptautiskos forumos, tāda vieda draudzība tā noteikti nebūs. Bet partnerībai un sarunām noteikti būs jānotiek."