Praktiski nevienā citā Eiropas Savienības (ES) valstī šāds dabas resursa nodoklis drukātajiem reklāmas izdevumiem netiek piemērots, turklāt arī esošajā redakcijā tas sadārdzinās materiālu cenu par vismaz 115%. Atbilstoši apkopotajai informācijai vienīgā ES valsts, kas ir piemērojusi šādu nodokli drukātajiem reklāmas materiāliem, ir Ungārija, bet arī tur tas ir teju trīs reizes zemāks nekā plānots Latvijā. Nedz Somijā, nedz Zviedrijā, nedz Nīderlandē un Beļģijā, nedz Lielbritānijā šāda nodokļa nav, saka Ramiņš.
ES pieņemtā prakse liecina, ka dabas resursa nodokļa apjoms ir atkarīgs no tā, kāda izejmateriāla ietekme uz vidi - jo kaitējums ir lielāks, jo lielāks ir nodoklis. Papīrs dabā sadalās trīs līdz četru gadu laikā, plastmasa, polimērs – 70 gadu laikā, stikls – vispār nesadalās. Tikmēr atbilstoši spēkā esošajam Dabas resursu nodokļa likumam likme stikla iepakojumam ir 250 lati tonnā, plastmasai - 650 lati tonnā, bet papīram , kas tiek izmantots reklāmas materiālu drukai VARAM rosina no nākamajā gada piemērot nodokļa likmi 400 lati tonnā, no 2015.gada – 550 lati tonnā, savukārt 2016.gadā jau 750 lati tonnā, norāda Ramiņš.
Pēc Ramiņa domām, dabas resursa nodokli vajadzētu piemērot visiem iekšzemē drukātajiem materiāliem un šai likmei nevajadzētu būt lielākai par Ls 0,035 par katru papīra kilogramu jeb 35 latiem tonnā, kas būtu proporcionāli izejmateriāla nodarītajam kaitējumam un laika posmam, kad tas sadalās dabā. Tā resurss sadārdzinātos tikai par 10%, gala produkta cena vidēji palielinātos par 5%, savukārt VARAM katru gadu valsts budžetu varētu papildināt par aptuveni 2,5 miljoniem latu.
VARAM nav jāvērtē drukātos materiālus pēc satura vai tas ir reklāmas materiāls vai lasāmviela, bet gan jāvērtē to ietekmi uz vidi. Ar likumu esošajā redakcijā, VARAM faktiski paziņo, ka papīrs nodara lielāku kaitējumu videi nekā citi izejmateriāli. Tādēļ sāk izskatīties, ka tā vietā, lai risinātu tiešām būtiskus jautājumus par atkritumu pārstrādi, šķirošanu, cīnītos pret nelegālu to izgāšanu mežos un ceļmalās, ministrija ir populistiski pieķērusies nebūtiskam jautājumam - reklāmas avīzēm, pilnībā nenovērtējot ietekmi uz valsts ekonomiku, uzņēmumiem un maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām, kam arī reklāmas avīzes ir lasāmviela,saka Ramiņš.
Tāpat esošā redakcija paredz, ka ar minēto nodokli tiks aplikti uzņēmumi, kas nodarbojas ar tiešā pasta izplatīšanu. Tomēr ierēdņi nevarēja paskaidrot, kā tieši šis nodoklis tiks administrēts. Priekšlikumus Dabas resursa nodokļa likuma redakcijai var iesniegt rakstiski līdz šai piektdienai, 18.oktobrim plkst.15, adresējot tos Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram (Vienotība), bilst Reneprint Poligrāfija vadītājs.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) uzsver, ka poligrāfijas uzņēmēju mēģinājumi salīdzināt papīra ietekmi uz vidi ar plastmasu, stiklu un citiem materiāliem ir nevietā. VARAM katru vidē nonākušo materiālu vērtē atsevišķi un izstrādā regulējumu, balstoties uz ekspertu secinājumiem, portālu Diena.lv informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane .
Konkrētajā gadījumā papīra apjoms, kas ik gadu tiek saražots un pret iedzīvotāju gribu likts pastkastēs un beigu beigās nonāk atkritumu tvertnē vai vidē, ir pieaugošs. Tas tā nedrīkst būt. Gan tādēļ, ka papīrs ir resurss ar ilgtspējīgāku pielietojumu cilvēka dzīvē, gan tādēļ, ka nonākot atkritumu konteinerī vai vidē, tas ir jāsavāc, jāpārstrādā un pēc iespējas jāatgriež ražošanā vai jānoglabā. Šai ciklā būtisku atbildību ir jāuzņemas tiem, kuri pieņem lēmumu par šāda veida materiālu ražošanu un izplatīšanu.
Regulējums ir nepieciešams tagad un ministrijas izstrādātā apjomā, lai Latvijā nenonākam situācijā, kāda tā ir daudzās Eiropas valstīs, kurās nav atbilstoša regulējuma - izniekotā papīra apjoms ir milzīgs un ikdienas reklāmas sūtījumu kilogramos iedzīvotājiem ir grūti atrast sev adresētās vēstules.
(Pēdējās trīs rindkopās pievienots VARAM viedoklis.)