Pavļuts ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību atzina, ka tas nepieciešams, lai novērstu līdzekļu izsaimniekošanu un korupcijas riskus Rīgas brīvostas darbā, kā arī nodrošinātu labas pārvaldības principu ievērošanu un nostiprinātu brīvostas konkurētspēju un pozīcijas Baltijā.
Pavļuts atzīst, ka bez būtiskām pārmaiņām Rīgas brīvostas pārvaldē kopējās situācijas un brīvostas darbības uzlabojumi nav gaidāmi, tāpēc ir nepieciešama atbildīga un izlēmīga iesaistīto pušu rīcība.
Pēc Pavļuta domām, prioritāri ir jāvērtē to Rīgas brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka atbildība un atbilstība ieņemamajam amatam, kuru pilnvaru laikā VK ir konstatējusi līdzekļu izsaimniekošanu brīvostā, proti, par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Pašreizējais EM pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns šajā amatā tika iecelts 2012.gada 4.jūlijā.
Attiecībā uz Greiškalna darbu Rīgas brīvostas valdē Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka kopš iecelšanas amatā viņš ir cieši sadarbojies ar EM, sniedzis vairākus detalizētus ziņojumus par situāciju un nepilnībām Rīgas brīvostas pārvaldībā, kā arī nesaimnieciskas darbības riskiem. Ziņojumus ar identificētajiem riskiem gan saistībā ar infrastruktūras projektu īstenošanu, gan nepilnībām, kuru novēršana veicinātu ostas konkurētspējas uzlabošanu un optimālu ostas maksu iekasēšanu, ekonomikas ministrs ir nosūtījis Satiksmes ministrijai (SM), pārējiem valsts pārstāvjiem Rīgas brīvostas valdē, atbildīgajiem ministriem un arī Ministru prezidentam, aicinot lemt par atbilstošu rīcību labas pārvaldības nodrošināšanai Rīgas brīvostā.
Ziņojumos sniegti arī priekšlikumi Rīgas brīvostas darba uzlabošanai, piemēram, nepieciešamība ieviest skaidras, reglamentētas lēmumu izvērtēšanas un pieņemšanas procedūras, Rīgas brīvostas slēgto līgumu saturu un izpildes kontroles mehānismu pilnveide, vienkāršot procedūras komersantu darbībai Rīgas brīvostas teritorijā. Diemžēl nekāda iesaistīto pušu rīcība šiem EM un Greiškalna priekšlikumiem, ko viņš aicinājis skatīt arī Rīgas brīvostas valdes sēdēs, nav sekojusi un aktualizētie jautājumi tikuši ignorēti.
EM uzskata, ka galvenā loma šajā procesā būtu jāuzņemas Satiksmes ministrijai (SM), ņemot vērā, ka tā ir atbildīgā un vadošā ministrija ostu jautājumos un atbilstoši Rīgas brīvostas likumam brīvostas valde var iecelt vai atbrīvot no amata ostas pārvaldnieku tikai pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. EM sola atsaukties SM publiski izteiktajam aicinājumam rīkot valsts pārstāvju sanāksmi, lai pārrunātu situāciju un vienotos par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, atbilstoši revīzijas secinājumiem Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar finanšu līdzekļiem, kopsummā vairāk nekā 41 miljonu latu.
Ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Greiškalns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne (RP) 11.martā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt Valsts kontroles (VK) likumības revīzijas gaitā konstatētos pārkāpumus Rīgas brīvostas darbā laikā no 2009. līdz 2011.gadam.
Savukārt Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdē tika izskatīts Valsts kontroles revīzijas ziņojums un valdes locekļi, pamatojoties uz Valsts kontroles likumu, nolēma akceptēt sūdzības iesniegšanu Valsts kontroles padomē. Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka ar atsevišķiem revīzijā ietvertajiem secinājumiem ir aizskartas Rīgas brīvostas pārvaldes tiesības un tiesiskās intereses.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis neizslēdz iespēju, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma publiskošanas par pārkāpumiem Rīgas brīvostā varētu tikt nomainīta tās vadība.