No vienas puses, SC tagad var samazināties atbalstītāju skaits starp latviešiem, jo politiskajam spēkam bija divdomīga pozīcija attiecībā uz referenduma jautājumu. No vienas puses, partiju apvienība skaidroja, ka atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet, no otras puses, SC līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs balsoja "par" krievu valodas nostiprināšanu kā otro valsts valodu.
Savukārt daļa krievvalodīgo varētu būt vīlušies par politiskā spēka sekošanu multfilmas varoņa kaķa Leopolda aicinājumam "dzīvot draudzīgi", kas izpaudās valdības veidošanas gaitā pēc 11.Saeimas vēlēšanām. Krievvalodīgie pašlaik varētu vaicāt SC politiķiem: "Ko deva Jūsu politika?"
Politologs prognozē, ka referenduma organizatori Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs pildīs savu apņemšanos izveidot politisko partiju. Tā būs par SC radikālāks politiskais spēks - partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā tipa politiskais spēks. "Būtu dīvaini, ja viņi nemēģinās izmantot krievvalodīgo augsto mobilitātes pakāpi, kāda ir vērojama pēc referenduma," skaidroja LU profesors.
Pastāv iespēja, ka arī SC izvēlēsies radikalizēties, taču ekonomiskajos jautājumos.
Kā ziņots, Ušakovs savu balsojumu "par" pamatoja arī ar mērķi norādīt uz pastāvošajām problēmām integrācijas politikā.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 vēlētāji, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 vēlētāji. Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē tautas nobalsošanā nav pieņemts.
Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes "par" un "pret", vai nevienu no atbildēm.