Pret personu datiem jāizturas atbildīgāk

Varbūt sāksim ar to, ka jūs liekat priekšā savu versiju par šiem izaicinājumiem.Izaicinājumi saistās ar Eiropas Savienības regulas un direktīvas pieņemšanu (balsojumi plānoti aprīļa beigās) un ieviešanu Latvijas Republikā. Mums ir divu gadu periods, līdz 2018. gadam, kad jaunās prasības ir jāievieš. No inspekcijas tiks prasīta aktīva iesaiste jaunā regulējuma, Datu aizsardzības likuma, izstrādē, kā arī ļoti, ļoti aktīvi sabiedrības informēšanas pasākumi (saistībā ar jaunajām prasībām). Vēl – kas attiecas uz valsts pārvaldes struktūrām, runa būs par attiecīgo speciālistu apmācību.Ja ņem vērā, ka datu aizsardzība nav tēma, kas būtu parādījusies šodien vai vakar, kas ir jaunais topošajā regulējumā?Datu pārziņiem (turēšana, apstrādāšana, nodošana) – uzņēmumiem, organizācijām – būs lielāka atbildība. Tāpat būs obligāta prasība, ka valsts pārvaldes iestādēs jābūt personu datu aizsardzības speciālistiem.Neatkarīgi no iestādes lieluma?Vismaz šobrīd, jā, neatkarīgi.Tas būtu valsts iestādēs. Kas jauns gaida privātos uzņēmumus, kas strādā ar personas datiem?Būs sertificēšanās, profesionālajā žargonā runājot, datu zīme; uzņēmumiem būs jāizstrādā rīcības kodeksi (runa ir par datu pārziņu skarošiem jautājumiem), kurus inspekcija izvērtēs, jāsniedz savs atzinums.Ko nozīmē lielāka atbildība? Salīdzinājums varbūt nav korekts, bet es saprotu, kas notiek, ja uzņēmums pārkāpj konkurenci regulējošo likumdošanu, – var piemērot X procentu no tā apgrozījuma lielu naudas sodu. Kas ir sankcija datu regulējuma gadījumā?Arī sodu sistēma tiks pārskatīta. Jā, uzņēmuma apgrozījums kā kritērijs tiks vērtēts, tiesa, šobrīd vēl kritēriji nav izstrādāti. Pašlaik naudas soda mēri tiek piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, taču jaunais regulējums būs atšķirīgs.Vēl viens jauns uzdevums, kas skar inspekciju, būs vienas pieturas aģentūras princips. Respektīvi, Latvijas pilsoņi varēs vērsties inspekcijā, un mums būs jānodrošina saziņa, sadarbība, piemēram, ar Facebook vai kādu citu lielo spēlētāju. Lieki teikt, ka šādi uzdevumi prasa ļoti profesionālu komandu aģentūrā. Tā jāveido paralēli citiem darbiem.Cik liela problēma ir tā, ka pats datu, privātās informācijas jēdziens, tehnoloģijām attīstoties, ārkārtīgi paplašinās? Tā vairs nav, ja tā var teikt, vecā labā situācija ar internetbankām vai ko līdzīgu. Cilvēki mūsdienās ik uz soļa ģenerē datus par sevi. Piemēram, es "atzīmējos", ka esmu krogā X. Tie arī skaitās personas dati?Tie ir personas dati, bet konkrētā piemēra gadījumā jūs tos esat ievietojis labprātīgi. Cita lieta, ka parādās identitātes zādzības risks, ka šī informācija tiek tālāk tiražēta bez jūsu piekrišanas.Un tad es nāku sūdzēties pie jums?Jā, tāpēc, ka fakts, ka jūs pats savus datus esat labprātīgi ievietojis, nenozīmē, ka kādam tie ir jānozog, vai ne? Vēl jāpiemin, ka atbilstoši jaunajai regulai jums kā sabiedrības loceklim būs tiesības tikt "aizmirstam". Tad cilvēks vēršas pie mums ar lūgumu, lai kādi dati tiek izdzēsti.Šī gan ir ļoti pretrunīga ideja. Jo tikpat labi var teikt, ka sabiedrības interesēs ir, lai ziņas par kāda cilvēka sastrādātajām negantībām pirms desmit gadiem netiek izdzēstas, lai viņam nav iespēju tikt "aizmirstam".Es saprotu šo argumentu... Nu, realitātē tas nozīmē, ka katrs gadījums būs jāskata atsevišķi – tas, iespējams, nozīmē tiešām lielu darba apjomu.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7.aprīļa, numurā!**