"Ļoti svarīgi ir Grieķijai piešķiramos līdzekļus sadalīt vairākos maksājumos un piešķirt tikai nepieciešamajām vajadzībām atbilstoši to ieviešanas grafikam tikai pēc tam, kad konkrēti pasākumi jau ir paveikti. Tā mēs nodrošināsimies pret to, ka neviens cents šajā palīdzības programmā nav izlietots velti," uzskata Reirs.
Viņaprāt, būtisks jautājums ir arī Grieķijas banku glābšana. Ņemot vērā Eiropas rūgto iepriekšējo pieredzi, tas esot jādara pašiem banku īpašniekiem vai kapitāldaļu turētājiem no iekšējiem resursiem, nevis uz nodokļu maksātāju rēķina.
Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri piektdien apstiprinājuši trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu, paziņojušas Eiropas Savienības (ES) amatpersonas.
Palīdzības apjoms ir 86 miljardi eiro.
"Jauni aizdevumi līdz 86 miljardiem eiro Grieķijai būs pieejami nākamo trīs gadu laikā," pēc sešu stundu ilgās eirozonas finanšu ministru sanāksmes paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Latvijas Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka Eirogrupas sanāksmē eirozonas finanšu ministri panāca politisko vienošanos par Grieķijas palīdzības programmas saprašanās memorandu. Šis būs pamats tam, lai dalībvalstīs tiktu uzsāktas nacionālās procedūras par palīdzības sniegšanu Grieķijai no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM).
Ministri atbalstīja nostāju, ka trešā palīdzības programma Grieķijai var tikt uzsākta tikai ar stingriem nosacījumiem un striktu laika grafiku, lai ESM palīdzības programma sasniegtu mērķi - nodrošinātu tādas izmaiņas Grieķijas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā, lai valsts pēc ESM programmas beigām varētu atgriezties finanšu tirgos.
Iepazīstoties ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda novērtējumu par pēdējiem Grieķijas parlamenta apstiprinātajiem reformu pasākumiem, ministri nolēma saprašanās memorandā iestrādāt vēl stingrākus papildu pasākumus, ko Grieķijai būs jāīsteno, lai saņemtu palīdzību.
Ņemot vērā aspektu, ka nestabila situācija vienā valstī ietekmē visu Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti, visu dalībvalstu interesēs ir panākt efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu.
Saprašanās memorandu paredzēts pārskatīt katru ceturksni, izslēdzot paveiktos uzdevumus un konkretizējot veicamos uzdevumus nākamajā ceturksnī, jo finansējums Grieķijai tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Katrs maksājums tiks veikts tikai tad, kad tiks noslēgta pārskata misija par iepriekšējo ceturksni un apstiprināts, ka šajā laika posmā plānotie uzdevumi ir izpildīti.
Aizdevuma piešķiršana Grieķijai neietekmē ne eirozonas dalībvalstu deficītu, ne valsts parādu, ne arī rada nepieciešamību veikt jebkādus papildu maksājumus ESM. Lai iegūtu finanšu resursus aizdevumam, ESM šos resursus aizņemas finanšu tirgos. ESM dalībvalstu iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus finanšu tirgos. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Tāpēc dalībvalstis ar saviem līdzekļiem neriskē.
Lai finanšu ministrs Jānis Reirs varētu paust Latvijas pozīciju Grieķijas palīdzības programmas jautājumā Eiropas Savienības padomē rakstiskajā balsojuma procedūrā un ESM valdē 19.augustā, vēl nepieciešams pozīcijas apstiprinājums no Saeimas Eiropas lietu komisijas puses, kā arī valdības piekrišana balsojumam ESM valdē.
Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai. Nevadāms vienas eirozonas valsts defolts ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un konsekvences šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai ir svarīga eirozonas finanšu stabilitāte un ekonomikas izaugsme, norāda Finanšu ministrija.