Fragments no intervijas:
Atklāti sakot, būtiskāk par to, ko jūs tur kopīgiem spēkiem ierakstīsiet valdības deklarācijā, man liekas tas, ka jūsu valdība apstiprināšanas gadījumā tūlīt pat dabūs uz kakla smagus jautājumus. Vai jūs un Straujuma esat pārrunājuši to, kas jāizdara vēl šim Ministru kabinetam, lai tas nepaliktu "mantojumā" jums, un kas tomēr jāatstāj jaunās komandas kompetencē?
Jā, ar Straujumu ir bijušas pārrunas par gaidāmajām "bumbām". Tās ir pilnīgi skaidras. AirBaltic ir tikai procesā, tuvojas mums Reverta...
Varbūt paskaidrojiet šo, jo tēma publikai mazāk zināma.
Šī valdība nav runājusi par to, cik šī struktūra, kurā tika nodalīti no Parex bankas t. s. sliktie aktīvie, ir notērējusi, cik atguvusi. Trešā "bumba" ir Liepājas metalurgs, un es arī ne gluži no viņas, bet no citām pusēm esmu uzzinājis, ka nekādas vagonu modernizācijas nebūs. Kas ir vēl viens punkts un arguments tam, ka lielie projekti ir jāpieskata, un es šajā gadījumā nevarētu uzticēties Vienotības pārstāvim. Satiksmes ministrijas gadījumā ir tā, ka neviens īsti negrib runāt par to, kas tur gaida... Cits aspekts jūsu aprakstītajai situācijai ir tas, ka... ne jau nu gluži kādu politisku iemeslu dēļ es esmu nosaucis dažus ministrus, kuriem, manuprāt, būtu jāturpina darbs, lai nebūtu kaut kāda "iešūpošanās laika". Es runāju par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību. Domāju, ka nav jāskaidro, ka bēgļi ir lielais nezināmais, bet tikpat būtiskas ir robežas, jo jebkurā brīdī plūsma var tikt novirzīta arī uz mūsu pusi. Tāpat Eiropa, kas ir kļuvusi ārkārtīgi nervoza šajā jautājumā. Īsi sakot, šajos trijos virzienos, nemainot kursu, ir nepieciešams spēcīgs sastāvs un nedrīkst būt pārrāvums.
Visbeidzot, var, protams, skeptiski izturēties pret deklarāciju, tomēr manā skatījumā no tās arī izrietēs galvenie uzdevumi, kas tiks nodoti ministriem.
Eksprezidents Bērziņš un arī Vējonis aizsāka domu, ka premjeram būtu nostiprināmas lielākas tiesības izvēlēties ministru personālijas. Nesauciet uzvārdus, bet vai jums ir iespēja kolēģiem teikt: nē, šī doma nebija laba, pameklējam kaut ko citu?
Jāsaka, ka esmu bijis šo priekšlikumu par premjera lomas palielināšanu sabiedrotais, bet tagad esmu sadūries ar realitāti... Jau kādā trešajā dienā es sapratu, ka kompromiss ir neizbēgams. Kad es ļoti solīdi, nevienu neapvainojot, pārrunāju ar partijas X vadību to, kas ministram būtu jāizdara, un izsaku savas šaubas, aicinu mums visiem kopā padomāt par kādu citu variantu, kad es saņemu stingru «nē» un mājienus, ka tad arī valdības var nebūt, tad, protams, ir dilemma, ko darīt. Līdz ar to "dabā" viss ir citādi un... patiesībā "sapņu komandu" tu vari uztaisīt tikai tad, ja tev ir 51 balss Saeimā. Un arī tad vēl ir rūpīgi jāskatās, ko kāda "šūniņa" virza (smejas)... Es esmu stingri pārliecināts, ka nekā labāka par parlamentāro demokrātiju nav, bet ir nianses, ar kurām jārēķinās. Atklāti sakot, arī paskatoties uz citām Rietumu valdībām, nav jau tā, ka tur vienas vienīgas izcilības būtu.
Esmu domājis, kā valdības darba kvalitāti uzlabot, un viens no veidiem ir tiešām ciešāka sadarbība ar uzņēmēju organizācijām. Gan tāpēc, ka tad tu vari iegūt labāku "produktu" jau tā izstrādes stadijā, gan arī labāku kontroles mehānismu. Uzņēmējiem nav laika, viņi nekautrēsies pateikt politiķiem to, ko domā. Esmu nosaucis piecas prioritātes, es plānoju katrai prioritātei izveidot, sauksim to tā, rīcības grupu, kuru sastāvs būtu nevis birokrātiski veidots, bet voluntāri - lai tur būtu cilvēki, kas tiešām deg par šīm lietām. Ja premjeram nav komandas - es to saprotu plašāk, ne tikai kā biroju -, tad tevi vienatnē sakapās pusgada laikā un uzspiedīs veco rutīnu, tu vienkārši sēdēsi un vadīsi sēdes.
Jums ir liela pieredze politikā - deputāts, ministrs utt. Vai premjera amata statusā esat uzzinājis kaut ko jaunu par politiku?
Nē. Nē. Bet esmu zaudējis dažas ilūzijas.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 28.janvāra, avīzē Diena!