Kā pēc tikšanās ar Bērziņu sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Valsts prezidents ir veselā saprāta pusē, "kad mums ir jāapzinās, kāda ir Latvijas situācija, Latvijas resursi un Latvijas iespēja, un visi mūsu stratēģiskie redzējumi ir jāsamēro ar mūsu konkrētajām iespējām, varbūt īpaši pievēršot uzmanību trīs Baltijas valstu potenciāla izmantošanai".
Arī Daugavpils Universitātes rektors un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzsvēra, ka prezidents konfliktā starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli un rektoru padomi nav ne vienā, ne arī otrā pusē, bet gan attīstības pusē, vēloties, lai Latvijas augstākā izglītība būtu pēc iespējas efektīvāka.
Barševskis arī sacīja, ka šodien tikšanās laikā nav pārrunāta rektoru prasība pēc Ķīļa demisijas. "Šodien mēs runājām drusku par citām lietām, par pietiekami racionālām lietām, kā virzīties tālāk un ko darīt," viņš skaidroja.
Neviens nenoliedz, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas, bet jautājums ir par mērķiem un ceļiem, pauda rektors. Tomēr šodienas tikšanās, viņaprāt, ir bijusi ļoti konstruktīva.
Arī Vētra sacīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un visas problēmas ir pareizi identificētas - šajā jautājumā diskusiju neesot. "Par to, kā nonākt pie šīm pārmaiņām, tur domas dalās. Un galvenokārt tāpēc, ka šīs stratēģiskais redzējums, jeb tā bilde, tā vēl nav sagatavota," pauda Vētra, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ katrs savā iztēlē rada ceļu, kā līdz pārmaiņām ir jānonāk, un tāpēc rodas lieki pārpratumi.
Viņš atklāja, ka šodienas sarunas viens no svarīgākajiem rezultātiem ir Valsts prezidenta aicinājums augstākās izglītības institūcijām pašām nākt ar savu redzējumu un nepaļauties, ka Izglītības un zinātnes ministrija varēs viena pati radīt stratēģisko redzējumu, kādai jābūt augstākās izglītības sistēmai.
"Un, manuprāt, augstākās izglītības institūcijām šis aicinājums būtu jāuztver nopietni un jārīkojas diezgan strauji," teica Vētra.
Arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš pauda atbalstu pārmaiņām augstākajā izglītībā, tomēr pašreizējā reformu plānā pietrūkst stratēģiskā redzējuma par to, kāds ir galamērķis. Nepieciešams arī redzējums, kāda augstākās izglītības sistēma Latvijā izskatīsies ideālajā variantā- gan no augstskolu struktūras, pārvaldības un finansējuma viedokļa. "Tie ir tie jautājumi, kas ir jāprecizē. Bet tas, ko dara ministrija, tie ir absolūti pareizi soļi pareizā virzienā," secināja Auziņš, piebilstot, ka viņa vadītā universitāte turpinās atbalstīt reformu plānu.
Jau ziņots, ka Ķīlis šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu sapratis, ka viņam reformu īstenošanā ir jārīkojas vēl aktīvāk, neatliekot iesāktos darbus uz vēlāku laiku. "Es atnācu un sapratu, ka nerīkojos gana enerģiski, ka man vajadzētu vēl jestrāk darīt. Radās sajūta, ka nevis "hei hei, piebremzē", bet laika nav, ir trīs gadi, un to gaitā būtu labi, ja tas viss notiktu - gan augstskolu sakārtošana, gan sektoru konsolidācija, gan starptautiski mērīta kvalitāte," žurnālistiem pēc tikšanās teica ministrs.
Prezidents jau iepriekš paudis atbalstu Ķīļa aizsāktajām reformām.
Valdība pēc ilgstošām diskusijām 25.septembrī atbalstīja augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu, kura dēļ pēdējā mēneša laikā izvērtušās asas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un vairāku Latvijas augstskolu pārstāvju diskusijas, tostarp izsakot ministram neuzticību.