Retorika sevis maldināšanai

cik ilgi vaimanāsim, ka bizness ir tik maziņš, naudiņas ir tik maz, nodoklīšus lai maksā citi? Kādam šī valsts ir jāuztur! Un, ja cilvēks ir ar pilnu darbspēju un viņam nav objektīvu (nevis subjektīvu) iemeslu strādāt nepilnu laiku, tad viņam ir jāmaksā nodokļi vismaz no minimālās algas.

ir nenormāli lieli. Tur arī ir tā problēma.

ir lielāks?

Zanderam ir viena koka kāja.

Ja man tagad un uzreiz vajag naudu, vai drīkst aplaupīt Zanderu? Ja nedrīkst - tieši tā paša iemesla dēļ nedrīkst aplaupīt savu nākotni.

ir tāda, ka zanderļurkšķis atkal nevar piedāvāt konkrētu risinājumu, tātad kārtējā haltūra dienas normas aizpildīšanai.

Tātad Beļģija, Lielbritānija un ASV, kur cilvēku uzskati ir atķirīgi līdz pat nesamierināmi pretējiem, nav ''veiksmīgas valstis''?

ir tāds, ka visgudrais Zanders vai nu no savas kabatas piemaksās visiem tiem, kam pietrūks pensiju, vai tomēr būs jāatzīst, ka nodokļi ir jāmaksā.

Katru mīļu brīdi konfrontējos ar sajūtu par divām paralēlām situācijām. Nopelnītam 1 EUR ir zināms svars. Bet, kad ar so vienību ir jānorēķinās, tā vērtība sarūk x10 u.v..

Labs sākums būtu, ja Valsts noteiktu "aparāta" proporciju iepretim biznesam. Ja valsts maizē un biznesā strādājošos proporcija ir 1:1, tad tas nav normāli. Par 50% vajadzētu samazināt valsts maizē dzīvojošo skaitu un likt viņiem godīgā darbā pelnīt savu naudiņu. Latvijā iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās, bet kāpēc nesamazinās Valsts aparāts?

Zanders raksta labi. Bārdu gan varēja noskūt. Ir skaidrs, ka strādājot 8-17 godīgu darbu neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai - samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, samaksāt par studijām savam bērnam. Tu vari? Ko tu darītu, ja vinnētu 200 miljonus eiro? Vai spēj iztēloties savu dzīvi pēc tam? Dod sev iespēju pārvērst savu dzīvi sapnī, noķer savu veiksmi! Reģistrējies un saņem vienu loterijas biļeti par brīvu: http://bit.ly/2dDdCfs Paņem savu Džekpotu!

Veiksmīgās valstīs nav naida savstarpējās attiecībās... vai patiešām nav? Ja nav, tad , kā pēc?

Raksts vērtīgs ar to, ka māca veidot attiecības. Kādam tas ir jādara. No ģimenēm veiksmīgu attiecību kultūra mums bieži nenāk līdzi dzīvē. Dažkārt šķiet, ka no nabadzības smakas pilnām XIX gadsimta kalpu mājām tā niknā bļaušana nāk mums līdzi arī šodien, kad ejam Saeimā, rakstām medijos, komentējam internetā. Vieksmīgās valstīs nav savstarpēja naida attiecībās. Mums jāmācās ne cīkstoties kliegt, bet sadzirdēt, lai sadarbotos.

Visu cieņu Zanderam. Precīzi trāpīts. Kaut vairāk mums būtu žurnālistu un vispār iedzīvotāju ar tik izsvērtu redzējumu. Tad arī politiķi un valsts būtu gan ekonomiski gan sociāli labklājīgāka.