Ārlietu ministri sarunā vērsa uzmanību uz ES paplašināšanās politiku, kas skar Rietumbalkānu reģionu. Atsaucoties uz neseno vizīti Bosnijā un Hercegovinā, Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Bosnijas un Hercegovinas vadībai būtu svarīgs turpmākais darbs pie sākotnējo reformu programmas izstrādes, jo īpaši attiecībā uz sociālekonomiskajām reformām un reformām valsts funkcionalitātes nodrošināšanai. Savukārt ES Padomes secinājumiem par Maķedoniju ir jābūt sabalansētiem, kas tostarp iekļautu ES atbalstu turpmākajai valsts ES integrācijai.
Rinkēvičs pozitīvi novērtēja līdzšinējo Latvijas un Austrijas aktīvo politisko un ekspertu līmeņa dialogu, kas ir izveidojies ekonomiskā, starptautisko organizāciju, izglītības, īpaši arodizglītības, un kultūras jomā. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka šāda sadarbība starp abām valstīm būtu jāpaplašina un jāturpina.
„Rīgas samita deklarācijas sagatavošanas kontekstā nepieciešams rast sapratīgu kompromisu, ņemot vērā, ka deklarācija ir Eiropas Savienības politikas dokuments. Visas Eiropas Savienības interesēs ir, lai līdz Rīgas samitam vairumā dalībvalstus būtu pabeigta Asociācijas līgumu ratifikācija. Tādēļ ceru, ka Austrija būs beigusi ratifikācijas procesa iekšējās procedūras,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēviča tikšanās ar Austrijas kolēģi notika Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vīzītes Austrijā ietvaros.