Viņš norāda, ka patlaban Latvijā ir grūtības iegādāties vietējo bioloģiski audzēto cūkgaļu, liellopa gaļu, sviestu, olas un arī vistas.
"Par maz ir zemnieku, kas ir ar mieru ar to nodarboties. Es mēģinu saprast, kur ir tā problēma un kā to varētu novērst. Esmu spiests gaļu savam restorānam importēt no Gotlandes, Francijas un Vācijas, bet noteikti dotu priekšroku vietējam produktam, jo tā ir mana filozofija. Diemžēl 98% no Latvijā izaudzētā bioloģiskā jaunlopa gaļas tiek eksportēta. Vienīgais veids, kā varam "saglābt'' produktus, kas sāk pazust, ir vairāk tos pieprasīt. Tad būs cilvēki, kas rūpēsies, lai tie nepazūd,'' uzskata Rītiņš.
Jautāts, kādi produkti ir visvairāk pieprasīti, Rītiņš nosauc vietējo zemnieku gatavotus sierus un saldējumu, tradicionāli ceptu maizi, vietējo vīnu un alu, augļus, dārzeņus, gaļu un zivis.
Viņš arī norāda, ka "Slow food'' ieteikums mazajiem ražotājiem ir turēties pie tīras un dabīgas lauksaimniecības produktu ražošanas, jo pieprasījums pēc tās ar katru gadu tikai pieaugs.
"Nav jāizgudro ritenis un daudz piesauktās Latvijas ''Nokia'' vietā jāattīsta tīru un dabīgu lauksaimniecības produktu ražošana, kam nākotnē pieprasījums tikai pieaugs. Ja Zeme un cilvēki būs slimi un saindēti, ''Nokia'' nevienam nebūs vajadzīga,'' saka Rītiņš.
Viņš arī atzīst, ka "Slow food'' pilnībā atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, vienlaikus kustības biedri ir arī mazie zemnieki un ražotāji, kuri nav sertificēti, bet ražo pārtiku atbilstoši kustības definētajiem pamatprincipiem audzēt produkciju "bez ķīmijas". Tā kā šajā jomā pastāv daudz stingrāka produktu kontrole un sertifikācija, zemniekiem jārēķinās ar papildu izmaksām un mazākiem produkcijas apjomiem, jo netiek lietota mākslīgi mēslošanas līdzekļi. Līdz ar to bioloģiski audzētu produktu cenas ir par 30% līdz 100% lielākas nekā lielražotāju produkti.
Pētījumi Eiropā liecina, ka bioloģisko produktu tirgus ik gadu palielinās par 10%-15%. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvijā bioloģiski sertificētas ir 3496 saimniecības, kuras apsaimnieko 195 000 hektāru zemes. Vidējā bioloģiskā saimniecības platība ir 52 hektāri. Vairāk nekā puse saimniecību nodarbojas ar piena lopkopību, pārējās - galvenokārt ar dārzeņkopību un augļkopību.