Aptaujāti tika visi 1400 LTRK biedri, un 57% no tiem Krievija ir svarīgs tirgus, bet 43% nav ekonomisko sakaru ar Krieviju. No tiem LTRK biedriem, kas strādā ar Krieviju, 67% sankciju rezultātā radušies zaudējumi.
Vanags stāstīja, ka 50% LTRK biedru vēlas ekonomisko sankciju atcelšanu, bet 24% uzskata, ka ekonomiskās ietekmēšanas pasākumi pret Krieviju ir jāturpina.
Sankciju radīto grūtību pārvarēšanai 6% LTRK biedru ir saņēmuši valsts atbalstu, bet 27% LTRK biedru audzējuši savu apgrozījumu, jo Krievijas vietā atraduši savai produkcijai citus noieta tirgus.
"No tiem uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus, 48% ir ražotāji, savukārt no tiem aptuveni 80% ir pārtikas ražotāji. 32% zaudējumus cietušo uzņēmēju darbojas pakalpojumu sfērā," stāstīja Vanags.
Viņš piebilda, ka tieši Sakret Holdings pret Krieviju vērstās sankcijas nav būtiski ietekmējušas, daudz lielākas problēmas rada rubļa kursa kritums. "Lielāko "Sakret" rūpnīcu esam uzbūvējuši Lietuvā un tā strādāja tieši eksportam uz Krieviju un Baltkrieviju. Katru mēnesi divi vagoni ar produkciju tika sūtīti uz Kaļiņingradas apgabalu, bet tagad tas ir beidzies," sacīja Vanags.
Sankciju ietekme tiek izjusta arī netieši, piemēram, Polijā radusies būvmaisījumu pārprodukcija un tagad tā par dempinga cenām tiekot iepludināta Lietuvas tirgū. Savukārt otra problēma ir nedabiski lētais Baltkrievijas cements, kas īsti neatbilst Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, taču ar to tiek pārpludināts viss Baltijas tirgus.
"Par laimi, Sakret nav licis kārti uz Krievijas tirgu un būtiski zaudējumi nav radušies. Krievijā esam pārdevuši franšīzi, eksportējām savas zināšanas, tāpēc tagad esam pat ieguvēji. Importa aizstāšanas politikas rezultātā Krievijas rūpnīcā ražotajai produkcijai ir arvien plašāks noiets, tiek iekarotas arvien jaunas tirgus nišas, bet mēs par šo franšīzi iekasējam samaksu. Tomēr tiem uzņēmumiem, kuri sava biznesa kārti ir likuši uz Krievijas tirgu, tagad ir lielas problēmas, notiek cilvēku atlaišana un biznesa sašaurināšana," Saeimas deputātiem sacīja Vanags.