"Protams, tas, ka uz Baltijas valstu, Polijas robežām un Baltijas jūrā ir liela spēku koncentrācija, Krievijas dažāda veida militāras vienības, paaugstina riskus. Jāatceras gan, ka katra valsts veic savu spēku apmācību. Tas, ko tiešām vērts izcelt, ir ļoti lielais apjoms, kas principā Eiropā ir lielākais, kāds tiek realizēts, un otrs - vismaz iepriekšējās reizes mācību saturs, kurš nevarētu tikt tulkots kā uz aizsardzību vērsts. Kā atceramies, scenāriji bija dažādi, gan Baltijas valstu ieņemšana, gan bija imitēts kodoluzbrukums Varšavai," norādīja Sārts.
Taujāts par to, vai viss augstāk minētais nav iemesls, kāpēc daļa Baltijas valstu sabiedrības baidās par reālu militāru iebrukumu, Sārts atbildēja apstiprinoši, taču uzsvēra, ka bažas nevajadzētu ārkārtīgi pārspīlēt.
"Tas, ka ir šīs mācības, paaugstina drošības riskus, par to šaubu nav, bet vai tādēļ jāgaida iebrukums Baltijas valstīs... Tieši tādēļ šeit ir mūsu sabiedrotie visās trijās Baltijas valstīs un Polijā, lai jebkāds šāds uzbrukums nozīmētu uzbrukumu visai NATO. Ja mēs tā rēķinām, NATO ir daudz stiprāka militārā alianse nekā Krievija."
Sārts gan norādīja, ka savā ziņā Krievijai ir izdevies sasniegt mērķi un iebiedēt sabiedrību.
"Varam vērtēt, ka Baltijas valstis un kaimiņus Krievija vēlas ar šāda veida mācībām iebiedēt, sakot "redziet, cik mēs vareni un spēcīgi, labāk klausiet un nedariet to, kas mums nepatīk!"
Diena jau vēstīja, ka Krievija, visticamāk, slēpj mācību patieso vērienu, apgalvojot, ka tajās piedalīsies vien 13 tūkstoši karavīru.
Rietumvalstis ir pārliecinātas, ka patiesais iesaistīto militārpersonu skaits būs daudzkārt lielāks. "Kopējais Krievijas karavīru, drošības personāla un civilo darbinieku skaits varētu būt no 60 tūkstošiem līdz pat 100 tūkstošiem," kāda ASV amatpersona sacījusi ziņu aģentūrai Associated Press. Britu domnīcas Chatham House analītiķis Keirs Giless Krievijas oficiāli nosaukto karavīru skaitu nodēvējis par "bezcerīgi neuzticamu".
Trollis JT
Latvija var
Ikars