Šajos grozījumos paredzēts būtiski mainīt kārtību, kā pilsoņi var sasaukt referendumu. Lai ierosinātu visas tautas nobalsošanu par konkrētu likumprojektu vai Satversmes grozījumiem, vajadzēs pirmajā posmā savākt ne mazāk kā 10% visu valsts pilsoņu parakstu, nevis 10 000 parakstu, kā nosaka pašlaik spēkā esošā kārtība.
Turklāt parakstu vākšanu tādā gadījumā nefinansēs valsts. Parakstu vākšanu neveiks Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), bet gan referenduma iniciatori un atbalstītāji, kuriem nāksies uzņemties pilnīgi visus izdevumus. Pašlaik viena paraksta notariāla apstiprināšana maksā 2 latus. Lai notariāli apstiprinātu 10 tūkstošu pilsoņu parakstus, nepieciešami 20 tūkstoši latu, bet, lai notariāli apstiprinātu 10% visu valsts pilsoņu parakstus, būs vajadzīgi jau 300 tūkstoši latu, - saka Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputāte, juriste Irina Cvetkova.
"Apstākļos, kad strauji pieaug iedzīvotāju nabadzība, tas vispār liek šaubīties par iespēju sarīkot referendumu par jautājumiem, kas skar sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas intereses. Acīmredzot, tas arī ir valdošās koalīcijas mērķis – atņemt tautai tiesības ietekmēt šaura politiķu loka lēmumus", norāda Cvetkova.
Pašlaik, lai sāktu referenduma iniciēšanu par konkrētu likumprojektu vai par Satversmes grozījumiem, nepieciešams savākt ne mazāk kā 10 tūkstošus notariāli apstiprinātus pilsoņu parakstus, kuri atbalsta attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumus. Ja to ir izdevies panākt, CVK jau par valsts līdzekļiem organizē tālāko parakstu vākšanu, kurā pilsoņiem ir jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta ideju par referenduma sarīkošanu. Ja ne mazāk kā 10 % vēlētāju iniciatīvai saka „jā”, tiek izsludināta tautas nobalsošana.
Politiskās apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcija uzstāj, lai šāda kārtība tiktu saglabāta.