Kritums bija gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (-6,6%), gan apstrādes rūpniecībā (-2,6%). Kāpumu uzrādīja elektroenerģijas un gāzes apgāde (+4,9%). Produkcijas apjoma samazinājums jūlijā bija iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas, apģērbu, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu un dzērienu ražošanas nozarēs. Būtisku produkcijas kritumu uzrādīja arī farmācijas un kuģu būves nozare. Uz šī plašā krituma fona ražošanas pieaugumu spēja sasniegt datoru, elektronisko un optisko iekārtu, ķīmijas, kokrūpniecības, kā arī pārtikas produktu ražošanas nozares.
Situācija rūpniecībā turpina būt spriedzes pilna, un tuvākajā laikā cīņa par sasniegto apjomu noturēšanu un jaunu iespēju uzmeklēšanu turpināsies. Situāciju sarežģī ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugums reģionā, eirozonas atgūšanās rezultāti joprojām ir ļoti nepārliecinoši, kam klāt nāk pieaugoši deflācijas riski. Tādejādi situācija tuvākajā laikā turpinās būt nenoteiktības pilna. Tikmēr ir vērojamas daudzsološas iestrādes risku mazināšanai, kas atdevi sola drīzāk gada divu laikā. Tādēļ strauju izrāviena drīzumā nesekos un pastiprina nepieciešamību pēc aktīvāka valsts atbalsta konkurētspējas celšanai un jaunu tirgu apguvei.