Sedlenieks. Tomēr viņš arī norāda, ka maksas izglītība var radīt augstskolu vēlmi patvaļīgi un neobjektīvi paaugstināt studiju maksu, tāpēc ir jānodala augstskolas, kuras ir valsts finansētas un kuras ir privātās, lai tās komerciālu mērķu labad neveido sev lielāku prestižu.„Ja augstākā izglītība Latvijā būs par maksu, tad tas sniedz lielākas priekšrocības bagātajiem jauniešiem, kuri var atļauties studēt visur,” uzskata K. Sedlenieks. Tas savukārt nozīmētu, ka spējīgākie jaunieši nevarētu atļauties studēt augstskolā.K. Sedlenieks atzīst, ka noteikt studentu līmeni tomēr ir būtiskāk, nekā ieviest maksas izglītību. „Ir „jāatsijā” spēcīgākie prāti un jāpārbauda studentu zināšanu un erudīcijas līmenis, pirms viņi tiek pieņemti konkrētā augstākās izglītības mācību iestādē,” norāda sociālantropologs K. Sedlenieks.
Sedlenieks: Maksas augstākā izglītība ir labs modelis, lai augstskolas noturētu izglītības līmeņa standartus
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa maksas augstākās izglītības modelis ir ļoti humāns, sevišķi attiecībā uz studentu kreditēšanas iespējām, portālam Diena.lv stāsta sociālatropologs Klāvs Sedlenieks.„Ja studējošie var no bankas saņemt kredītu par savām studijām ar iespēju, ka tas būs jāatmaksā tikai pie labiem ienākumiem, tad šāds Ķīļa modelis ir ļoti humāns,” secina K.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.