Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Strašuna: Darba tirgus uzkaršanas riski pieaug

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bruto algu kāpums ir paātrinājies. 3.ceturksnī vidējā bruto alga bija par 5,1% augstāka nekā pirms gada, gada pirmajos 9 mēnešos - par 4.6% augstāka. Janvārī-septembrī visstraujākais kāpums gada laikā bija novērojams ieguves rūpniecībā un mākslā, izklaidē un atpūtā (ap 12%), kā arī būvniecībā, iekšzemes tirdzniecībā un finanšu sektorā (ap 7%). Vismazākais pieaugums ir bijis ūdens apgādē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos (mazāk par 1%)

Strādājošo pirktspēja (jeb alga "uz rokas", ņemot vērā arī cenu izmaiņas) turpināja uzlaboties - šī gada 3.ceturksnī tā bija par 6,3% lielāka nekā pirms gada, tādējādi par 2% pārsniedzot 2007.gada līmeni. Jāsaka gan, ka tā ir joprojām ap 4% zemāka nekā 2008.gadā.

Pēc CSP pārskatītajiem datiem izskatās, ka šogad vidējās bruto algas izaugsme varētu būt mazliet straujāka, nekā prognozējam iepriekš (tuvāk 5%). Ņemot vērā inflācijas tendences un nodokļa sloga mazināšanos (mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopš janvāra, nedaudz lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem kopš jūlija), strādājošo pirktspējas vidējais kāpums varētu būt nedaudz virs 5%.

Latvijas iedzīvotāju ienākumu plaisa ar attīstītākām valstīm joprojām ir liela - lai mazinātu emigrāciju un mudinātu aizbraucējus atgriezties, algu kāpums ir nepieciešams. Tas, ka algas aug, ir laba ziņa, bet diemžēl ražīguma izaugsme un politikas veidotāju rīcība pašlaik atpaliek, tādējādi ir pieauguši nepamatoti strauja algu kāpuma riski (t.i., algas aug straujāk par ražīgumu). Lai nodrošinātu, ka algu kāpums vienlaicīgi ir straujš (lai emigrācija ir mazāka) un ilgtspējīgs (bez krasa kāpuma un krituma), svarīga ir ražīgumu veicinoša strukturālā politika.

Darāmo darbu saraksts ir garš. Piemēram, stiprināt zinātnes un inovāciju saikni; pilnveidot patentu sistēmu (motivējot zinātniekus sadarboties ar uzņēmējiem), atvērt augstākās izglītības sistēmu starptautiskai konkurencei un saistīt to finansējumu ar starptautiski atzītu kvalitāti. Ir jāuzlabo arī esošo darba tirgus resursu izmantošana, t.sk., palielinot darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni darba tirgū (kas arvien ļoti atpaliek no Ziemeļvalstu rādītājiem), mazinot strukturālo bezdarbu (t.sk., veicinot fizisko mobilitāti, uzlabojot ilgstošo bezdarbnieku motivāciju un prasmes ar pabalstu sistēmas un pārkvalifikācijas programmu palīdzību). Tas ne tikai uzlabos nodarbinātību, bet arī prasmes un ražīgumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē