Arī metālu eksports ir pieaudzis par 17%, bet šis laikam būs pēdējais sniegums pirms_ Liepājas metalurga _ražotnes iekonservēšanas. Padsmitos procentu mērojams arī ķīmisko produktu un papīra izstrādājumu kāpums. Eksports uz Krieviju un parējām NVS valstīm turpināja krist (attiecīgi -25% un -27%), kas ir pat straujāk nekā janvārī. Savukārt nedaudz uzlabojas eksports uz eirozonu (+0,3%). Turpinās arī aktīvs kāpums Āfrikas un Tuvo Austrumu virzienā – Alžīrijā, Ēģiptē, Kenijā, Apvienotie Arābu Emirāti – tas gan lielā mērā ir Latvijas graudinieku nopelns.Lai arī kopumā eksports vēl arvien ir mazāks nekā pirms gada, eksporta attīstība vairs neizskatās tik bēdīga kā janvārī. Tomēr tā vēl arvien ir ļoti svārstīga un neviendabīga. Imports turpina krist vēl straujāk nekā eksports, par 5% salīdzinājumā ar pērna gada februāri. Taču importā krītošo cenu efekts ir vēl spēcīgāks, visticamāk, apjomi krīt vien nedaudz.Šogad kopumā vēl arvien sagaidāms eksporta kāpums. Eiropas ekonomika turpina lēnām augt. Arī negatīvajai ietekmei no Krievijas, vismaz preču eksportā, jākļūst mazākai.
Strašuna: Eksporta kritums kļūst rāmāks
Februārī eksports ir nedaudz atguvies pēc janvāra krituma, bet vēl arvien bija par 1,2% mazāks nekā pirms gada. Daļēji to gan nosaka zemākas eksporta cenas, piemēram, naftas produktiem (reeksports), metāliem. Turpina krist arī elektronikas reeksports. Tajā pat laikā koka produktu eksports ir pieaudzis pat par 21%, pārtikas produktu eksports – par 26%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.