Tā ir arī straujāka nekā Lietuvā un, visticamāk, arī Igaunijā. Tas, protams, ir ļoti labi, bet tajā pat laikā nevajadzētu pārāk daudz paļauties uz līdzšinējiem rezultātiem, jo risku turpmākai izaugsmei vēl arvien ir diezgan daudz. Viens no tiem, protams, ir politiskā un ekonomiskā attīstība Krievijā, bet Latvijas ekonomika ir atkarīga arī no tā, kas notiek plašajā pasaulē, un viens no galvenajiem riskiem pasaules izaugsmei ir nelīdzsvarotības un finanšu tirgus svārstības Ķīnā. Izskatās, ka Latvijas izaugsme 2.ceturksnī ir bijusi diezgan plaša un to virzījuši gan mājsaimniecību patēriņš, gan eksports, gan, iespējams, arī investīcijas. Visticamāk, importa pieaugums vēl arvien bija diezgan vājš.Mājsaimniecību tēriņu kāpumu veicināja robusts ienākumu pieaugums, galvenokārt pateicoties arvien spēcīgam algu kāpumam. Jaunu darbavietu radīšana, visticamāk, bijusi diezgan vārga. Tajā pat laikā patērētāju noskaņojums saglabājas stabils, inflācija turpina būt visai zema. Eksports arī turas labi, daļēji pateicoties Liepājas metalurga darbības atsākšanai, bet arī citās nozarēs eksportētāji neguļ un aktīvi meklē jaunus noieta tirgus. Izskatās, ka arī investīciju aktivitāte nedaudz pieņēmusies spēkā, uz to norāda mašīnu un iekārtu importa kāpums.Swedbank pašreizējā prognoze šī gada ekonomikas izaugsmei ir 1,9%, bet, iespējams, to būs jāpārskata nedaudz uz augšu līdz ar spēcīgu pieaugumu 2.ceturksnī.
Strašuna: Latvijas ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī, visticamāk, bija straujākā Baltijā
Šogad 2.ceturksnī Latvijas ekonomika auga par 2,7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas ir ievērojami straujāk nekā iepriekšējā ceturksnī (1,9%) un vairāk, nekā mēs prognozējam. Iespējams, ka šie dati tiks pārskatīti, bet nu ir skaidrs, ka ekonomikas attīstība šī gada pirmajā pusē ir straujāka, nekā prognozēts līdz šim.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.