Strautiņš: Bedre eksporta ielā

Izlaide pret pērno janvāri ir kritusies par 2,9%, bet pret decembri pat vēl vairāk, par 3,3%. Tā kā apstrādes rūpniecība rada vairāk nekā pusi preču eksporta, tas ir vismaz viegli satraucošs signāls. Daļējs mierinājums ir universāla atruna par janvāra datiem - šis mēdz būt "jocīgs" mēnesis, jo īpaši tajos uzņēmumos, kuri tirgojas ar zemēm Latvijas austrumu pierobežā. Turklāt šis janvāris, citējot prominentu nozares pārstāvi, ir sācies vēl par dažām dienām vēlāk nekā parasti. Līdz ar to šie dati vēl nedod skaidru signālu par gada izredzēm kopumā. Šo rindiņu autors arī veica nelielu izpētes darbu, lai iegūtu precīzāku priekšstatu par ražošanas attiecībām ar kalendāru atsevišķās nozarēs.Statistikas apskatā minēto nozaru vidū visuzkrītošākais ir kritums elektronikā, par ~15% gada un mēneša griezumā. Taču pērn gan janvāris, gan decembris šai nozarei bija īpaši labi mēneši, salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo līmeni janvārī bijis kritums par 5%. Protams, tā vairs nav straujā izaugsme, kuru esam jau pieraduši redzēt. Taču, kā vēsta neoficiāli, bet ļoti droši avoti nozarē, turpmākie mēneši tai būs krietni labāki nekā janvāris, tātad arī šogad tajā gaidāms pieaugums, kaut ne tik straujš kā pērn.Vājš rezultāts janvārī bija pārtikas pārstrādē, tajā kopumā izlaide kritās par 5,9% gada un par 1,9% mēneša griezumā. Lielā mērā tas saistīts ar zivju pārstrādi, kas pagaidām nespēj pacelties no zemākā punkta pēc šprotu embargo ieviešanas. Taču vienlaikus apjoms par 7% gada griezumā audzis piena pārstrādē. Šīs nozares uzņēmumiem neklājas viegli, jo gatavo produktu cenas ir zemas, piemēram, siera eksporta cenas gada laikā kritušās par trešdaļu. Taču citu Eiropas Savienības valstu starpā zemākās svaigpiena cenas pārstrādātājiem ir būtiska konkurences priekšrocība. Ar metālu saistīto nozaru grupā, runājot par tās lielāko nozari - metālapstrādi -, arī šeit jāpievērš uzmanība pērnā janvāra radītajam bāzes efektam - tas bija pagājušā gada labākais mēnesis. Šī gada janvārī izlaide bija par 3% lielāka nekā pērn vidēji, kaut nedaudz sarukusi gada griezumā. Mašīnbūves nozarēs kopumā ir kritums gan pret pērnā gada vidējo, gan iepriekšējā mēneša rādītāju, abos gadījumos par apmēram 5%. Mašīnbūves dzīlēs notiek straujas, dramatiskas, bet tomēr diezgan cerīgas pārmaiņas. Ir vairāki lieli nozares uzņēmumi Rīgā un Daugavpilī, kas Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ nonākuši ļoti nepatīkamā situācijā, taču ir citi, galvenokārt Rietumu investoriem piederoši un uz šiem tirgiem strādājoši, kas strauji aug. Ja vien kādu no pirmajiem spriedze nesalauzīs pavisam, tad šogad mašīnbūve panāks izaugsmi. Pret metālapstrādes tuvākās nākotnes perspektīvām piesardzīgāk liek izturēties vietējās celtniecības apjomu sarukums. Metālu ražošanā šogad ir gaidāms ļoti skarbs iznākums, te nav runa tikai par slaveno Liepājas uzņēmumu. Taču šī nozare arī pērn vairs nodarbināja tikai ap 1% no rūpniecībā kopumā strādājošo un tai ir neliela ietekme uz ekonomiku kopumā, arī vietējās piegādes ķēdēs tā iesaistīta minimāli. Nav šaubu, ka metālapstrādei un mašīnbūvei Latvijā ir ļoti labas attīstības iespējas. Tās izlaides apjomus šobrīd nelabvēlīgi ietekmē austrumu tirgu vājums. Ir lieli uzņēmumi, kuru biznesa modeļi un ražošana kopš deviņdesmitajiem gadiem mainījušies daudz lēnāk nekā rūpniecībā kopumā. Var sevi mierināt ar domu, ka šī gada laikā nozares ciešanu biķeris beidzot būs izdzerts un pēc tam vairs notikumi tradicionālajos tirgos un tradicionāli strādājošajos uzņēmumus to tik daudz neietekmēs. Rūpniecības izlaidi tuvākajā laikā var stabilizēt arī tas, ka kopš 20.janvāra naftas cena pieaug, attiecīgi atkopjas arī Krievijas rubļa vērtība. Patēriņam tas ir slikti, bet ražošanai varētu būt labi. Bez mašīnbūves tas ievērojami var palīdzēt arī vieglajai rūpniecībai. Pērn tās ietekme uz rūpniecības izlaidi bija negatīva, sarūkot par 6-7% saskaņā ar nozares asociācijas datiem. Šogad šī ietekme visdrīzāk būs viegli pozitīva.Janvāra dati izskatās ļoti labi kokapstrādē, kurā kopumā gada griezumā bijis pieaugums par 9%. Taču šeit bāzes efekti kopainu drīzāk izskaistina, nevis liek izskatīties pārāk drūmai. Nav bažu par kokapstrādes spēju palielināt izlaidi, taču šogad kāpums gandrīz noteikti būs mērenāks nekā pērn. Atjaunojot šī gada izlaides prognozes jaunāko datu gaismā, šogad apstrādes rūpniecībā joprojām gaidāms izlaides pieaugums, taču tā temps būs vien knaps trijnieciņš, visdrīzāk starp 2-3%.