Lūgts vērtēt Finanšu ministrijas (FM) lēmumu aizņemties starptautiskajos tirgos un ātrāk atdot SVF aizdevumu, Strazds sacīja, ka jānodala divas lietas - pati aizņemšanās un SVF aizdevuma pirmstermiņa atdošana.
Ekonomists atzina, ka Valsts kase izmantoja ļoti labvēlīgu brīdi finanšu tirgos, lai izdevīgi aizņemtos uz salīdzinoši ilgu termiņu. Latvijai pēdējo gadu laikā nav bijusi iespēja aizņemties uz septiņiem gadiem ar likmi, kas zemāka par 3% gadā, un nezināmo nākotnes faktoru dēļ pastāv risks, ka šāda iespēja nākamgad varētu vairs nebūt. Nākamgad aizņemšanas likmes varbūt būtu 3,5% vai 4% gadā. Tādējādi Valsts kase veiksmīgi izmantojusi situāciju tirgū un aizņēmusies naudu, kad to izdarīt ir vislētāk un visizdevīgāk, rezumēja Strazds.
Viņa ieskatā, kombinācija - izdevīga aizņemšanās finanšu tirgos un pirmstermiņa aizdevuma atmaksa - ir saprātīgs solis.
Kā atzina Strazds, Latvijai ir būtiski uzkrāt kaut kādu "drošības spilvenu", taču pēc 1,25 miljardu ASV dolāru aizņemšanās drošības spilvens būtu sasniedzis teju 1,5 miljardus latu. Ja netiktu veikta SVF aizdevuma pirmstermiņa atmaksa, "drošības spilvens" būtu pārspīlēts. Pašreizējā situācijā Latvijai 800 - 900 miljonu latu uzkrājums ir visnotaļ pietiekams, lai aizsargātos pret iespējamām nelabvēlīgām norisēm.
Kā ziņots, Latvija vienojusies ar SVF par starptautiskajā aizdevuma programmā saņemtā aizņēmuma no SVF pirmstermiņa atmaksu šogad. Aizdevums pirms termiņa tiek atmaksāts no līdzekļiem, kas iegūti, emitējot valsts obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos.
Pārējā starptautiskā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa netiek plānota.
Eiropas Komisijas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa nav iespējama, jo aizdevums Latvijai tika nodrošināts no finanšu resursiem, kas piesaistīti Eiropas Savienībai, emitējot vērtspapīrus finanšu tirgos, un neietver pirmstermiņa atmaksas iespējas.
Savukārt Pasaules Bankas aizdevuma pirmstermiņa atmaksa būtu saistīta ar nesamērīgi lielām soda naudām, kā rezultātā šī aizdevuma atmaksa pirms termiņa ir finansiāli neizdevīga.
Eiropas Komisijai parāds jāsāk atmaksāt 2014.gadā, kad paredzēts Eiropas Komisijai atmaksāt 702,8 miljonus latu, 2015.gadā Eiropas Komisijai jāatdod 843,4 miljoni latu, 2019.gadā - 351,4 miljoni latu, bet 2025.gadā - 140,6 miljoni latu.