"Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu," pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) uzsvēra Streļčenoks.
Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.
Streļčenoks atgādināja, ka pret Strīķi ierosinājis divas disciplinārlietas un disciplinārlietu izmeklēšanas komisija sniegs savu atzinumu. Tikai pēc iepazīšanās ar atzinumiem viņš pieņems attiecīgus lēmumus. Kādi tie būs, viņš neprognozēja. Pagaidām nav zināms, vai pēc disciplinārlietu izmeklēšanas Strīķe vēlreiz zaudēs amatu.
"Lai sabiedrība izvērtē, vai šajā situācijā cilvēks var būt darbā. Tiesas spriedumu par viņas atjaunošanu amatā es respektēju. Esmu cilvēks, kurš prasa no sevis - un man ir tiesības arī no citiem prasīt - šādu principu ievērošanu - atbildīgums, godīgums un taisnīgums," norādīja Streļčenoks. Vai kādu no šiem principiem neievēro Strīķe, esot jāprasa KNAB priekšnieka vietniecei.
Strīķe pēc sarunas ar Straujumu komentārus žurnālistiem nesniedza.
Straujuma pēc šodienas tikšanās nekādus komentārus un vērtējumu nesniegs, aģentūrai LETA sacīja viņas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča. Vispirms tiks sagaidīta atkārtota tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kas notiks nākamnedēļ. Pagaidām gan konkrēta tikšanās diena nav noteikta.
LETA jau ziņoja, ka, pēc Straujumas domām, situācija KNAB ir absurdākā, kāda pēdējos gados valsts iestādēs bijusi. Viņasprāt, nav normāli, ka KNAB galvenās amatpersonas nespēj ilgstoši strādāt un darbam atvēlēto laiku izmanto savstarpējo attiecību skaidrošanai.
Straujuma nolēmusi, ka pirms kādu turpmāko lēmumu pieņemšanas viņa tiksies ar Streļčenoku un Strīķi, bet pēc tam vēlreiz ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Ministru prezidente jau iepriekš ir uzsvērusi, ka pēc tikšanās ar abām amatpersonām šodien vēl nekādi lēmumi netiks pieņemti. Vispirms notiks vēl viena tikšanās ar Kalnmeieru.
Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
Streļčenoks aprīļa beigās un maija sākumā ierosinājis vēl divas disciplinārlietas pret Strīķi.