Viņa skaidroja, ka cilvēki ne tikai strīdas tiesā, bet pēc lietas izskatīšanas tiesā vēl arī sūdzas dažādās valsts iestādēs, un šādu sūdzību skaits ir liels. Pēc Kucinas domām, mediācija ir ļoti labs un efektīvs procesuālais līdzeklis, kā atrisināt konfliktu pušu starpā, novēršot tā patieso cēloni, un to veic nevis tiesnesis, bet gan mediators.
"Ne vienmēr strīdu pamatā ir tas, par ko puses ar tiesas starpniecību strīdas, jo sakne un kaite var būt pilnīgi cita. Mediatora loma ir vadīt pušu sarunu tā, lai tās spētu atzīt strīda patieso cēloni un meklēt katram gadījumam individuālu, radošu risinājumu. Mēs nerunājam tikai par ģimenes strīdu risināšanu, bet arī par komercstrīdiem," pauda TM pārstāve.
Ar šo likumu tiks dotas tiesības tiesai novirzīt strīda izskatīšanu mediatoram, norādīja Kucina, piebilstot, ka ministrija sagaida, ka tiesas iesaiste varētu sekmēt mediācijas izmantošanas gadījumu skaita pieaugumu. "Galvenais, lai puses gribētu izmantot mediācijas procesu. Ļoti aktīvi iespēju apgūt meditāciju izmanto arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji," pieminēja TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos.
Viņa piemetināja, ka tāpat alternatīva strīdu risināšanas metode ir šķīrējtiesas. "Jau tagad daudz tiek runāts par Šķīrējtiesu likumprojektu. Šeit darbs ir ne gluži vairs sākotnējā stadijā, bet vēl sagaidāmas turpmākas debates un diskusijas Ministru kabinetā," sacīja Kucina. Jautāta, vai ministrija ir gatava skaidrot sabiedrībai šīs izmaiņas, viņa pauda gatavību iepazīstināt sabiedrību ar šiem jautājumiem.
No nākamā gada tiesās tiks nodrošinātas papildu 11 tiesnešu vietas. Uz jautājumu, vai pašreizējās problēmas, par kurām tiesu sistēmā tiek runāts, ir saistāmas ar tiesnešu trūkumu, Kucina apstiprināja, ka "tas noteikti ir viens no būtiskākajiem iemesliem, jo, kad ir kvantitāte, var ciest kvalitāte, tādēļ ka darba apjoma dēļ ne vienmēr ir iespējams paaugstināt savu kvalifikāciju un apgūt novitātes tiesību zinātnē, kā arī sekot līdz tiesu prakses izmaiņām".
"Sasniedzamais mērķis - savlaicīgi un kvalitatīvi tiesu nolēmumi, ko ir iespējams panākt, samazinot tiesās noslodzi un pilnveidojot tiesnešu mācības. Latvijā ir novērojamas būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2012.gada datiem rajonu (pilsētu) tiesu līmenī tiesnešu saņemto civillietu skaits dažādās tiesās var atšķirties pat 4,5 reizes, krimināllietu skaits - 3 reizes," pastāstīja Kucina.
Viņa papildināja, ka izskatīto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim Latvijā starp tiesām var atšķirties pat 4,6 reizes, bet krimināllietās - 2,7 reizes. Kucina sacīja, ka ministrija vēlas trīs līdz četru gadu laikā panākt komercstrīdu un parāda un zaudējumu piedziņas lietu izskatīšanu vidēji 100 dienās.