2016. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 2902 taksometri. Kā jau varēja sagaidīt – lielākais skaits Rīgā – 2235 taksometri. Pārējās lielajās pilsētās reģistrēto taksometru skaits ir ievērojami mazāks – piemēram, Liepājā reģistrēti 80 taksometri, bet Ventspilī – tikai 38. Šobrīd speciālo atļauju (licenci) izsniedz pašvaldības, bet no 119 pašvaldībām 42 izdoti taksometru pakalpojumu sniegšanas saistošie noteikumi. Un tomēr Satiksmes ministrija jau labu laiku zvana trauksmes zvanu – šajā jomā neesot samaksāti līdz pat 80% no nodokļiem, turklāt vērtējot pēc nomaksātā PVN un nobrauktā kilometru skaita, taksometra šofera vidējā alga sastādot 80 vai pat 66 eiro mēnesī. VID iesniegtās atskaites liecina, ka taksometru vadītāji vidēji darbojas tikai 28 stundas mēnesī, un stundas darba likme viņiem ir 2,12 eiro. Šie skaitļi apliecina, ka daudzu taksometru vadītāji ērti iekārtojušies “pelēkajā zonā”.
Valdība nosprieda, ka nozare beidzot jāsakārto, un sākotnēji tika pieņemts lēmums, ka no 2017. gada būs jāmaksā 286 eiro patentmaksu no katra auto. Pēc nozares protestiem valdība “spriedumu” nedaudz mīkstināja, vienlaikus arī sakārtojot jautājumu par taksometru vadītāju sociālajām garantijām. Patentu maksu nolēma aizstāt ar fiksētu sociālā nodokļa maksājumu 130 eiro apmērā. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme aplēsta četru miljonu eiro apmērā. Obligāto iemaksu avansu par katru mēnesi iekasēs pirms licences kartītes izsniegšanas. Nebūs avansa, nebūs arī licences. Savukārt taksometru firmām būs vispārējā kārtībā jāsniedz ziņas par darba ņēmējiem – taksometru šoferiem, kā arī ziņojums par viņu ienākumiem un obligātajām iemaksām. Ja aprēķinātās obligātās iemaksas būs mazākas par samaksāto avansu, atlikušais avanss paliks sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Ja izrādīsies, ka jāmaksā lielāks nodoklis, darba devējam būs jāpiemaksā starpība.
Mēs trīsreiz varam minēt, vai taksometru biznesā strādājošās firmas šīs par katru vadītāju veicamās iemaksas segs no saviem līdzekļiem, vai arī tās tiks pārliktas uz pasažieru pleciem.
Taksometru pakalpojumu sniedzēji ir neapmierināti arī ar kopbraukšanas jeb “ridesharing” pakalpojumu regulējuma ieviešanā Latvijā, kurš Saeimā jau pieņemts pirmajā lasījumā. Minētais pakalpojums esot alternatīva taksometru pārvadājumiem, bet regulēts tikšot minimāli. Proti, ja taksometra vadītājam jāizņem licence, un tagad būs jāmaksā arī sociālā nodokļa avansa maksājums, tad kopbraukšanas pakalpojumus varēs sniegt jebkurš autovadītājs, kurš būs reģistrēts kā šāda pakalpojuma sniedzējs transporta tīkla platformā, kuru uztur licencēts transporta tīkla operators. Viņam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam. Šajā gadījumā arī kontroles iespējas būs vienkāršākas, jo brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu. Pasažieru pārvadātāju asociācija un taksometru kompānijas gan uzskata, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai…
Taksometru firmu satraukums ir saprotams – pēc kompānijas Taxify līdzdibinātāja Martina Villiga teiktā, tikai Rīgā vien šādā veidā nopelnīt esot gatavi 30 līdz 50 tūkstoši cilvēku. Turklāt ņemot vērā, ka Latvijā ir pietiekami daudz vietu, kuros taksometru pakalpojumu praktiski nav, kopbraukšana paver iespējas ērti un par salīdzinoši nelieku maksu nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai arī kursē reti. Līdz ar to var secināt, ka jau šobrīd populārais kopbraukšanas pakalpojums nākotnē kļūs vēl pieprasītāks.
Tomēr joprojām atklāts paliek jautājums, vai taksometru sfēras sakārtošana samazinās vai tomēr palielinās “pelēko zonu” nozarē. Procesilatvija.lv aptaujāja vairākus taksometru vadītājus par no 2017. gada gaidāmajām izmaiņām (sociālā nodokļa avansa maksājumu), un vairāki šoferīši atzina, ka tādā gadījumā strādāt par taksometra vadītāju vairs nebūšot jēgas. Jau tagad esot vērojams klientu skaita kritums, un, ja braucienu cenas celšoties, klientu kļūšot vēl mazāk. Vienā ziņā viņi bija vienisprātis – taksometru biznesu gaidot grūti laiki.