2011. - 2012.gada vadlīnijās LSA apņēmusies panākt studentu un akadēmiskā personāla viedokļu vienlīdzību akadēmiskajos procesos, atgriezt studentiem iespēju saņemt transporta kompensācijas, veikt reformas studiju un studējošā kredīta piešķiršanas un atmaksas jomā, padarot izglītību studentiem pieejamāku, kā arī veicināt augstskolā iegūstamo prasmju un zināšanu atbilstību tendencēm darba tirgū.
Edvards Ratnieks savā pēdējā pārvēlēšanā īpaši uzsvēra, ka par viņu lai runā viņa darbi. Šobrīd viņa darbi stāsta, ka LSA mērķu sasniegšana uz kādu laiku atlikta, vismaz, kamēr tiks apmierinātas E.Ratnieka politiskās karjeras ambīcijas.
11. Saeimas deputāte un IZM parlamentārā sekretāre I.Vanaga diskusijās ar E. Ratnieku ir aktualizējusi virkni studentiem ļoti nozīmīgu jautājumu, ko LSA būtu nepieciešams risināt:
1) Panākt, lai studējošajiem ir iespējas brīvās izvēles kursus arī brīvi izvēlēties savas augstskolas vai starpaugstskolu ietvaros, kā to nosaka normatīvie akti;
2) Iesaistīt studējošos augstskolu personāla politikas īstenošanā, piem., slēdzot darba līgumus un atlaižot no darba docētājus tiek ņemts vērā studentu pašpārvaldes viedoklis;
3) Iestāties par to, lai Valsts galvotie studiju kredīti ir pieejami studentiem, kuri studē šobrīd jaunās, licencētās studiju programmās;
4) Veikt kontroli par to, vai tiek pildīta Augstskolu likuma 53.panta 4.daļa par studējošo pašpārvalžu tiesībām saņemt finansējumu, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas budžeta;
5) Panākt to, lai studentu pašpārvaldēm ir pieejams augstskolu budžets ar pārskatāmām un salīdzināmām ieņēmumu - izdevumu pozīcijām.
6) Privātajās augstskolās informēt topošos studentus par to, ka studiju kursi varētu tikt pasniegti arī, piem., krievu valodā.
Vienlaikus ar pārmetumiem, ka dialogs ar IZM nav iespējams, jo visu iesaistīto viedokļi tiekot noraidīti bez pamatojuma, E.Ratnieks pats ignorē citu studentu viedokļus, piemēram, to, kuri studē privātajās augstskolās. Tā vietā, lai konstruktīvi diskutētu ar Rīgas Juridiskās augstskolas Studentu asociācijas (RJA SA) pārstāvjiem un censtos panākt kompromisu izstāšanās vietā, LSA prezidents izvēlējās paziņot, ka RJA SA nemaz nav tiesīga izstāties no uz brīvprātības pamatiem dibinātas organizācijas. Tomēr arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Studentu asociācija ir paziņojusi, ka ar vienbalsīgu valdes lēmumu ir izstājusies no LSA. Līdz ar to nevar teikt, ka LSA publiski paustajā viedoklī tiktu pārstāvētas visu studentu intereses.
Iecerēto darbu saraksts LSA ir iespaidīgs, aktuāls un atbalstāms, līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka LSA pārvēršas par tās vadītāja līdzekli politiskās karjeras veidošanai.