Fragments no intervijas:
Ja runājam par ēnu ekonomiku, skaidrs, ka lēmumus par blēdīšanos pieņem uzņēmumu vadītāji, taču izpildītāji pamatā ir grāmatveži. Nesākšu par to moralizēt, bet skaidrs, ka jūsu profesijai tas godu nedara. Ja darbojaties asociācijā, noteikti paši esat ieinteresēti godīgā uzņēmējdarbībā. Kā var mazināt ēnu ekonomiku?
Tiešām nav pat svarīgi, cik liels vai mazs ir uzņēmums, grāmatvedis strādā roku rokā ar uzņēmuma vadītāju un ir ļoti labi informēts, kas notiek uzņēmumā, viņš gan konsultē, gan izpilda vadības vēlmes. Viena lieta ir cīnīties ar sekām – mainīt esošo uzņēmēju attieksmi –, bet ne mazāk svarīgi ir pareizi ievirzīt jaunos uzņēmējus.
Jaunie nāk ar domu par ātru peļņu, pieļaujot, ka tāpēc atļausies arī pashēmot, vai tieši otrādi – ir orientēti veidot savu biznesu uz stabiliem, godīgiem pamatiem?
Ļoti dažādi. Nevar novilkt vienu striktu līniju, ka ir tā vai citādi. Jaunieši, protams, nāk no vides, kurā auguši. Bet pozitīvais ir tas, ka jauniešos jaušams milzīgs patriotisms, vēlme kaut ko mainīt. Man patiess prieks par tiem jauniešiem, ar kuriem kopā strādāju, pie mums uzņēmumā ir praktikanti, kas nāk no dažādām augstskolām, fantastiski, talantīgi jaunieši ar milzīgu degsmi, viņos ir sajūta, ka viņi kaut ko var mainīt. Viņi ieguvuši labu izglītību ārvalstīs un, ja atgriezušies, tad ar misijas apziņu, ka viņiem kaut kas jādara labāk. Protams, ir arī tāda jauniešu daļa, kas iet pašplūsmā, viņi redz, ko dara viņu vecāki, apspriež to ģimenē. Tā skumjā lieta, ar ko bieži vien sastopamies mūsu biznesā, – daudzi dzīvo ar attieksmi, ka nemaksāt nodokļus ir goda lieta, tātad tev ir labs finansists, tu esi domājis par sevi.
Gudrāks par valsti?
Iedomājas, ka gudrāks par valsti, nepadomājot par tām sekām, kas iestājas, ja nodokļus nemaksā vai ja slēpj ienākumus, algas maksā aploksnēs. Gudrs finansists, protams, ieteiks, kā labāk strukturēt uzņēmuma aktīvus...
Kā izmatot legālos instrumentus, lai mazinātu izmaksas?
Tieši tā. Bet ļoti bieži ikdienā nākas sastapties ar uzņēmējiem, kuru izpratne ir stipri vienkāršota – nemaksāt nodokļus, jo negribas. Viņi dzīvo ar sajūtu, ka vari darīt, ko gribi, un par to nekas nebūs – būsi tik gudrs shēmotājs, ka varēsi iztikt bez nodokļu maksas, vien nodibināsi vienu uzņēmumu, veiksi darījumus, tad to pakļausi maksātnespējai, atvērsi nākamo uzņēmumu, turpināsi tāpat... Tas nāk no pagātnes. Un ticiet vai ne, bet katru nedēļu mēs kā grāmatvežu pakalpojumu sniedzēji sastopamies ar tādiem uzņēmumiem, kuri nāk it kā pēc palīdzības, bet redzi, ka palīdzību sagaida... visai specifisku.
Kāpēc tā ir?
Tur ir vairāki aspekti, ko es esmu novērojusi praksē. Pirmais – pašu uzņēmēju neizpratne, pat nevēlēšanās kaut ko mainīt, viņi dara, kā ieraduši, viņus jaunās nodokļu nostādnes diez vai ietekmēs, diez vai viņi būs tik solidāri un sāks maksāt visus nodokļus. Otrs – finansists, grāmatvedis to visu diemžēl ir akceptējis.
Grāmatvežus vispār es iedalītu vairākās kategorijās. Vieni ir tādi, kas ir ļoti apzinīgi, strādā likumu rāmjos, bet neredz to otru – biznesa – pusi.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 26. jūnija, avīzē Diena!
Latvijas ierēdnim nedod ēst, bet
Jāsamazina darba nodokļu likmes