Neatkarīgā slimības izpētes darba grupa jauno gadījumu skaita samazinājumu skaidro galvenokārt ar to, ka suņu īpašnieki un suņu barības mazumtirgotāji kļuvuši informētāki.
Viedokli par slimības gadījumu skaita samazināšanos paudis arī viens no Eiropas Pārtikas drošības aģentūras ekspertiem dzīvnieku veselības un labturības jomā, Upsalas Lauksaimniecības universitātes profesors Ivars Vagsholms, kurš uzskata, ka Latvijā notiekošais ir dabiskais eksperiments. Nenosaucot konkrētu suņu barības zīmolu, viņš atzina, ka gadījumā, ja barība ir riska faktors saslimšanai, tad pēc tās izņemšanas no patēriņa, paejot zināmam latentajam periodam, varētu gaidīt, ka reģistrēto saslimšanas skaits suņiem samazinās.
"No otras puses, ja novēroto saslimšanas gadījumu skaits nemainās, tad tā būs norāde, ka barība nav riska faktors," atzina eksperts.
Cik garš šajā gadījumā ir sagaidāmais latentais periods, viņaprāt, var tikai minēt.
"Es teiktu - seši līdz 12 mēneši, pieņemot hipotēzi par suņu barību kā riska faktoru un skatoties uz to, kā epidēmiskā līkne parāda saslimšanas gadījumu skaita kāpumu. Varētu būt arī garāks līknes turpinājums pa labi, tas ir, saglabāties palielināts saslimšanas gadījumu skaits vēl mēnešiem vai gadiem," sacīja profesors.
Savukārt LVB norāda, ka saslimšanas gadījumu skaits joprojām ir pārāk liels un liek turpināt slimības izraisītāja noskaidrošanu. Neiroloģiskie izmeklējumi, kas par sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem tika veikti Somijā, parādīja, ka muskuļu masa saslimušajiem suņiem zūd nevis uzturvielu trūkuma dēļ, kā eksperti hipotētiski pieļāva sākotnēji, bet to izraisa muskuļšķiedru bojājumi. Joprojām turpinās arī dzīvnieku audu un barības paraugu analīzes ASV par savāktajiem līdzekļiem.
Kā ziņots, slimība uzliesmoja pērn martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi. Situācija sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.
Pētnieki tika nosūtījuši lūgumu AS Tukuma straume, kuras ražoto sauso suņu barību Dogo ir lietojuši vairāk nekā 90% cietušo suņu, atļauju ņemt barības paraugus tieši ražotnē, kā arī lūguši atklāt visas sausās suņu barības sastāvdaļas katram no barības veidiem, bet atbilde no ražotāja nav saņemta.
Tikmēr pēc tam, kad veterinārārstu biedrība ētisku apsvērumu dēļ atteicās no Tukuma straumes 32 000 eiro piedāvātā ziedojuma pētījumiem, uzņēmums pats veic padziļinātu barības izejvielu analīzi, piesaistot starptautiskus ekspertus.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta Bior budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta. Savukārt LVB neatkarīgus pētījumus veic par portālā ziedot.lv saziedotajiem 31 212 eiro.
Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.