Nozīmīgākās izmaiņas likumā ir dubultpilsonību noliedzošās normas izslēgšana, likumam pieļaujot Latvijas pilsoņiem līdztekus Latvijas pilsonībai pieņemt vai saglabāt arī citas valsts pilsonību. "Attieksme pret dubultpilsonību ir gan jautājums par mūsu valsts nākotni, gan vēsturiskās netaisnības novēršana," norāda Vienotības Saeimas frakcijas deputāts, Pilsonības likuma apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, paužot gandarījumu par Saeimas atbalstu pēc partijas iniciatīvas rosinātajiem likuma grozījumiem.
Pilsonības likuma 2.lasījuma redakcija paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.
Likums pieļaus arī izņēmuma gadījumus. Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Atceļot termiņa ierobežojumu pilsoņu reģistrācijai, Saeimas deputāti vienojušies, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to ir atjaunots taisnīgums pret trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kuri glābdamies no viena vai otra totalitārā režīma ir bijuši spiesti pamest mūsu zemi vai arī izvesti ar varu, Saeimas lēmuma nozīmīgumu skaidro Čaklais.
Attiecībā uz etniskajiem latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, ir atbalstīts priekšlikums pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai. Līdz ar to likums sakārto nepilsoņu bērnu jautājumu, uzliekot lielāku atbildību pašiem vecākiem.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu. Taču vienlaikus likums padara stingrākus noteikumus par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, jo atteikt pilsonības iegūšanu būs iespējams secinot, ka persona nav lojāla Latvijai, tādējādi maksimāli nepieļaujot iespēju Latvijas pilsonību iegūt cilvēkiem, kas ir mūsu valstij nelojāli vai pat izteikti ņirgājas par to, pauž Vienotība.
"Kaut arī nepastāv oficiālā statistika, par kādu personu skaitu varētu palielināties mūsu valsts pilsoņu loks, tie noteikti būs tūkstoši, pat desmiti tūkstošu," gandarījumu par Saeimas lēmumu pauž Čaklais, norādot, ka viņu vidū būs gan tie, kam, veidojoties dubultpilsonībai, Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas lēmumu, gan tie, kas no Latvijas pilsonības ir bijuši spiesti atteikties, lai legāli varētu būt citas valsts pilsoņi, gan tie, kam tiks dota iespēja saņemt Latvijas pilsonību, novēršot vēsturisko netaisnību, un citi. "Latvijas parlaments ar šo likumu sakārto Latvijas valsts attiecības ar saviem pilsoņiem un atvainojas visiem mūsējiem, kas no šīs netaisnības ir cietuši," uzsver Čaklais.